Antra Viļuma, Dr. arch.
Latvijā mūsdienīgākā bērnudārza ēka patiešām šobrīd atrodas Salaspilī. Tā ir energoefektīva un inovatīva Salaspils novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes Salaspils 2.pirmsskola struktūrvienības Septītais bērnudārzs būve. Jaunā ēka uzņēma pirmos bērnu 2024. gada septembrī, un tas ir Latvijā pirmais divstāvu bērnudārzs, kas pilnībā uzbūvēts no koka.
Līdz šim Latvijā ir realizētas vairākas izglītības iestādes no koka konstrukcijām dažādās Latvijas pašvaldībās – bērnudārzi Ķegumā, Mārupē un Lielvārdē, sākumskola Carnikavā, piebūve skolai Ķekavā. Tāpat ir bērnudārzi un skolas, kuros koks izmantots interjerā vai ārējā apdarē, piemēram, bērnudārzi Jaunmārupē un Liepājā. Tomēr Salaspils jaunajā bērnudārza vide ir veidota, īpaši domājot par bērniem, nevis formāli izpildot visas normatīvo aktu prasības. Jaunajā ēkā ir ievērotas normatīvo aktu prasības un saskaņotas atkāpes no tām, lai realizētu kompaktu, ilgtspējīgu un mājīgu būvi.
Arhitektūras metu konkurss
Lai risinātu iedzīvotājiem aktuālu problēmu – bērnudārza vietu trūkumu visiem pašvaldības mazuļiem, pašvaldība lēma par septītās pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību. Par jaunā bērnudārza atrašanās vietu tika izvēlēta zemes vienība Rubeņu ielā 2A. Turpat blakus atrodas abas vidusskolas, peldbaseins, stadions un sporta nams, un šī vieta Salaspilī tiek saukta par izglītības un sporta puduri.
2018. gadā pašvaldība izsludināja arhitektūras metu konkursu, lai iegūtu labāko ēkas arhitektūras un teritorijas plānojuma risinājumu jaunajai pirmsskolas izglītības iestādei. Galvenie vērtēšanas kritēriji ar lielāko punktu skaitu bija telpu funkcionālais plānojums, kas nodrošina iespējas īstenot bērnu vispusīgu fizisko un emocionālo attīstību un pilnvērtīgu personāla darbu. Konkursā tika vērtēta arī arhitektoniskā risinājuma atbilstība pilsētvides kontekstam un idejas oriģinalitāte, kā arī bija nepieciešama energoresursus taupoša ēka un teritorija.
Metu konkursā uzvarēja MADE arhitekti ar projektu, kas piedāvāja kompaktu divu stāvu ēku ar daudzfunkcionālām telpām un rūpīgi izplānotu teritoriju. Izstrādātā projekta mērķis bija nākotnes bērnudārzu veidot tā, lai katrs bērns tur justos kā mājās un lai ēkas ekspluatācija pašvaldībai neizmaksā dārgi, tāpēc projektēšanas laikā tika meklēti un diskutēti dažādi jautājumi, iesaistot arī personālu un izglītības speciālistus. Arhitekts Miķelis Putrāms iesaistījis pašvaldību projekta izstrādē, lai konstruktīvi diskutētu un atrastu labākos un visām pusēm derīgus risinājumus.
Salaspils novada pašvaldības ainavu arhitekte DaigaVeinberga, kas bija arī metu konkursa žūrijas locekle, uzsver, ka, uzbūvējot bērnudārza ēku, Salaspils pilsēta ir ieguvusi arhitektoniski izcilu objektu, kas ietver arī lieliski izplānotu pilsētas infrastruktūru ar jaunu ielu un autostāvvietām, kā arī jaunu, modernu pilsētas laukumu. Pašvaldības mērķis bija izveidot izglītības iestādi, kas nodrošina mūsdienu dzīvesveidam atbilstošu funkcionalitāti un rada iedvesmojošu vidi bērniem, tādēļ projektā iesaistītie speciālisti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Knivstu Zviedrijā, lai gūtu pieredzi par bērnudārzu funkcionalitāti, energoefektivitāti un inženiertehniskajiem risinājumiem, kā arī telpu plānojumu un ikdienas funkcionalitāti.
Teritorijas labiekārtojums
Bērnudārza teritorija ir sadalīta dažādās funkcionālajās zonās. Bērnudārza ārtelpa veidota pēc tādiem principiem, kas dod iespēju bērniem sajust dabas elementu klātbūtni, jo, novietojot ēku, zemesgabalā ir saglabāti visi lielie koki, kas karstās vasarās dod ēnu un nodrošina veselīgu mikroklimatu. Stādījumi veidoti tā, lai bērnudārzā nejustu apkārtējo ielu ietekmi un bērniem būtu iespēja iepazīt gan dažādus augus, gan dabas procesus. Rotaļu iekārtas piedāvā ļoti dažādas spēļu iespējas, kas rosina fantāziju un izziņu, tai skaitā ūdens, skaņas u. c. fizikālo procesu izpēti.
Ainavu arhitekte Veinberga atzīst, ka būtiski, ka objektā ir īstenotas lietusūdens apsaimniekošanas metodes, kas ļauj īslaicīgi akumulēt lielu daudzumu ūdens no ielas un bērnudārza teritorijas stipru lietusgāžu un sniega kušanas laikā.
Bērnudārza ārtelpas koncepciju atbilstoši bērnu vajadzībām izstrādājaALPS ainavu darbnīca. Teritorija veidota ar reljefu, dažādām zonām, konstrukcijām un iekārtām. Projektā rūpīgi domāts par apstādījumiem, lai viss ir bērniem drošs. Izstrādāta pat sniega novietošanas shēma, lai netiktu bojāti ne stādījumi, ne rotaļu iekārtas, kas galvenokārt ir no dabīgiem materiāliem.
Bērnudārza arhitektūra
MADE arhitekti arhitekte Linda Krūmiņa par bērnudārza projektu teic, ka jaunajā ēkā redzamās konstrukcijas un inženiertehniskie risinājumi ir veidoti saskaņā ar aktuālajiem būvniecības izaicinājumiem – gan būvēt ekonomiski, gan planētai labvēlīgi un droši. Būvei ir izcila energoefektivitāte ar pasīvās ēkas standartam atbilstošu komfortu telpās. Ēkas nesošās koka konstrukcijas un koka apdare atbilstoši nākotnes Eiropas klimata mērķiem nodrošina to, ka būves radītā CO2 pēda ir ievērojami zemāka nekā līdzīga apjoma ēkām, kurās nav izmantots koks. Nekaitīgi materiāli izmantoti visās iekštelpās, meklējot apdares materiālus ar zemiem gaistošo organisko savienojumu izdalījumiem un bez toksiskām sastāvdaļām. Arhitekti atzīst, ka pašiem vislielākais gandarījums ir par to, ka šo labo lietu kopums ir realizējies tieši pašvaldības bērnudārzā. Pašvaldības un valsts objektos projektētāju iepirkšanas procesi ir daudz sarežģītāki un visbiežāk zemākā cena ir izšķirošais kritērijs. Bērnudārza arhitekti ar uzsver, ka būtisks priekšnoteikums kvalitatīva sadarbības partnera un projektētāja izvēlē ir arhitektūras metu konkurss, kur iespējams redzēt un izvērtēt piedāvātos priekšlikumus. Ja žūrijā ir arhitektūras profesionāļi, viņi var redzēt, kura priekšlikuma komandai ir nepieciešamās prasmes, intelektuālais un profesionālais potenciāls kvalitatīvas ēkas realizēšanai.
Būvniecības process
Koka konstrukcijas bērnudārza ēkai tika ražotās rūpnīcā atbilstoši projekta detalizācijai, un rūpnieciski ražotu ēku galvenā priekšrocība ir ātrais montāžas process. Vienlaikus var būvlaukumā betonēt pamatus, bet rūpnīcā tikmēr ražot ēkas koka konstrukcijas. Uzņēmumam Merks šis bija jau otrais projekts, kurā izmantotas masīvkoka konstrukcijas un montāžas darbus veic specializētas brigādes. Salaspils projektā jau būvniecības procesa sākumā tika piesaistīts uzņēmums Nordberg Construction, kas veica koka konstrukciju detalizāciju un metāla konstrukciju detalizāciju mezgliem koka karkasa montāžai, kā arī veica montāžas procesu.
Diemžēl pēc ēkas būvapjoma galveno būvdarbu realizēšanas pēdējā būvniecības procesa posmā 2022. gadā pavasarī radās domstarpības starp būvkompāniju un Salaspils novada domi, kas noveda līdz būvdarbu pārtraukšanai. 2020. gada rudenī noslēgtais līgums tika lauzts un gandrīz pabeigtajā bērnudārzā būvdarbi apstājās. 2023. gadā tika izsludināts atklāts konkurss Būvdarbu pabeigšana objektā Septītās pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība Rubeņu ielā 2A, Salaspilī, kurā par uzvarētāju atzina pretendentu SIA Pillar Contractor, kurš bija iesniedzis saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. 2024. gada sākumā tika atsākti būvdarbi un, sākoties mācību gadam, tie jau bija pabeigti.
Koka konstrukciju montāža
Pirms būvniecības darbu uzsākšanas, izstrādājot koka konstrukciju detalizāciju, Nordberg Construction piedāvāja atsevišķus pārseguma elementus apvienot, tādējādi ietaupot montāžas laiku. Būvkonstrukciju projektētājs Gatis Vilks bija iedziļinājies koka būvizstrādājumu specifikā, jo bija guvis pieredzi apjomīgākā koka konstrukciju projektā Piņķos, tāpēc projekta risinājumi bija profesionāli un pārdomāti. Kopumā bērnudārza ēkā izmantoti 525 līmētā koka GLT (Glulam) elementi, kas ir 256 m3 koksnes, un 703 CLT (Cross laminated timber) elementi, attiecīgi 780 m3 koksnes. Pēc izmēriem un apjomos lielākais elements bija 6,67 m3 sija, kuras platums ir 24 cm, augstums – 1,6 metri un garums – 17,67 metri. Salaspils projektā koka konstrukciju montāžu sāka februārī, kad bija zema temperatūra un sniegs, tas apgrūtināja balstmezglu aizbetonēšanu ar bezrukuma javu. Attiecīgi bija nepieciešams lietot specifiskus materiālus un gan pirms, gan pēc betonēšanas pasargāt betonējumu no sasalšanas. Lai arī koka konstrukciju montāžai lielie mīnusi nerada problēmu, tomēr, plānojot darbus, jāņem vērā arī specifisku mezglu izbūve un ziemas apstākļu ietekme, jo tas var ietekmēt gan finanses, gan laika grafiku.
Ēkas energoefektivitāte
Jaunā ēka ir ieguvusi pasīvās ēkas sertifikātu, un Vācijā izsniegtais Passive House Institute pasīvās ēkas sertifikāts ir Eiropā pazīstamākais un prasību ziņā stingrākais sertifikāts attiecībā uz ēku energopatēriņu un iekštelpu klimata komfortu. Tagad Salaspils Septītais bērnudārzs ir Baltijas valstīs pirmā publiskā pasīvā ēka, kurai šāds sertifikāts piešķirts. Būvprojekta vadītājs un arhitekts Putrāms ir arī pasīvo ēku projektētājs, tāpēc ir pārdomāta ēkas uzbūves un mezglu ietekme uz energoefektivitāti. Tieši pateicoties mērķtiecīgi plānotam ēkas apjomam, orientācijai un konstrukciju mezgliem, bija iespējams sasniegt pasīvās ēkas standartu ar salīdzinoši plāniem siltumizolācijas slāņiem.
Pirmo gadu ēkas inženieriekārtas tiks monitorētas un pieregulētas, lai sasniegtu aprēķinātos parametrus. Katrā grupas telpā automātiski tiek regulēta ventilācija ar CO2 sensoriem. Ņemot vērā augstos ēkas blīvuma parametrus, rūpīgi jāseko gaisa mitruma un temperatūras rādījumiem, lai mikroklimats būtu piemērots katrai bērnu veiktajai aktivitātei.
Projekta būvniecības kopējās izmaksas, ieskaitot būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību, būvuzraudzību, ekspertīzes un būvdarbus gan ēkas jaunbūvei, gan teritorijas labiekārtošanai un jaunu ceļa izbūvei, ir 8 168 317,81 eiro. Ēkas ekspluatācijas izmaksas tiks apzinātas pēc gada, bet ir pamats cerēt, ka tās būs ļoti zemas.
Projekta arhitektūras autori ir MADE arhitekti, un tie nav tikai Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa, bet arī arhitekti Liena Šiliņa, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Māra Starka, Jēkabs Slava un Evelīna Ozola, kas detalizējuši arhitektūras rasējumus.
Pārējie iesaistītie ir
Projektēšanas komanda: būvkonstrukcijas – SIA BICP, apkure, ventilācija un dzesēšana – SIA EIPB, apgaismojuma konsultācijas – Bartenbach, PH ventilācijas konsultācijas – Tommy Wesslund, elektrība un vājstrāvas – A. Ābeles inženieru birojs, ūdens un kanalizācija – SIA CMB, energoaprēķini un simulācijas – Mare Mitrēvica, Ruta Vanaga, ugunsaizsardzības risinājumi – Edvīns Grants, ainavu arhitektūra – ALPS ainavu darbnīca, ceļi un ielas – SIA IE.LA inženieri, akustika – Jānis Tālbergs, siltumtīkli – Cityworks, virtuves tehnoloģijas – Vitrum, grafiskais dizains – Ieva Skuja-Zelča. Projekta būvniecību veica divi uzņēmumi. Vispirms SIA Merks un tad SIA Pillar contractor. Būvuzraugs bija SIA Prokrial.
Fotogrāfijas: Ansis Starks