Pauls Rēvelis
Latvijas Mežu sertifikācijas padomes (LMSP) 9. Starptautiskā konference* Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā šogad neierasti notika decembra sākumā, turklāt dienā, kad Saeimā turpinājās debates par valsts 2025. gada budžetu un tā apstiprināšanu.
Konferences ievaduzrunā zemkopības ministrs Armands Krauze uzsvēra inovāciju nozīmi Latvijas ekonomikā, atgādinot, ka arī atjaunojamie [AL1] resursi, kas ir viens no bioekonomikas pamatiem, nav neizsmeļami. Ministrs atgādināja, ka jebkādas nopietnas pārmaiņas, piemēram, zaļais kurss, nav iedomājamas bez saprātīgas ekonomiskās atdeves tikai ar milzu ieguldījumiem pašās pārmaiņās vien. Par ekonomisko labumu aizmirst nedrīkst.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) prorektors profesors Linards Sisenis ievadvārdus sāka ar atgādinājumu, ka arī citus gadus konferences dienā Jelgavā snidzis, turpmāk pievēršoties ļoti svarīgajam triju faktoru – vides, sociālie, ekonomiskie – līdzsvara jautājumam, jo īpaši problemātiskajā Latvijas ekonomikas situācijā un sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā, piebilstot, ka ar hibrīdkara elementiem nu jau krietnu laiku saskaras daudzi Eiropā. Profesors uzsvēra Latvijā izvērstu mērķtiecīgu karu pret meža nozari (šie vārdi, kā redzējām divas turpmākās svētdienas, bija pravietiski), atgādinot par runās un rakstos daudz uzsvērto ilgtspēju, reģionu un lauku pagastu attīstību, kas darbos diemžēl rezultējas ar ierobežojumiem un aizplīvurotu vēlmi aiz dabas aizsardzības slēpt Latvijai nedraudzīgus mērķus.
Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, zemkopības ministra padomnieks Māris Liopa atskatījās uz deviņiem konferences gadiem un daudziem šī laikposma notikumiem, kas ietekmējuši gan Eiropas politiku, gan Latvijas meža nozari, gan arī konferences saturu, atgādinot, ka mežiem nabadzīgākās Eiropas valstis ar vājākām mežsaimniecības tradīcijām nu vēlas rīkoties un savas intereses realizēt uz to valstu rēķina, kuras savus meža resursus apsaimniekojušas prasmīgi un turpina palielināt.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, sākot ziņojumu, nosacīti atbildēja profesoram Sisenim, paužot, ka arī Ekonomikas ministrijā nozares bažas ir sadzirdētas un tiek nopietni ņemtas vērā. Tad viņš iepazīstināja klātesošos ar Ekonomikas ministrijas plāniem un redzējumu attiecībā uz valsts ekonomikas attīstības veicināšanu, atgādinot vairākas nozīmīgas un labi zināmas problēmas, piemēram, neskaidro ģeopolitisko situāciju, svārstīgo ekonomisko situāciju Eiropā un pasaulē, kā arī ļoti nozīmīgo demogrāfisko situāciju, par ko Latvijā tiek spriests daudz un kas tieši ietekmē ekonomisko aktivitāti un valsts attīstību. Pievēršoties bioekonomikai, kuras būtiska sastāvdaļa ir arī meža nozare, Miezainis uzsvēra nepieciešamību izstrādāt un radīt jaunus produktus un pakalpojumus ar lielāku pievienoto vērtību, kā arī esošo procesu efektivitātes uzlabošanu, neaizmirstot par aprites ekonomiku un maksimāli iespējamu atkritumu apjoma samazināšanu (īsāk sakot – iespēju pārstrādāt tā, lai atkritumu nebūtu).
Meža nozares stratēģija – uzdevumi valsts ilgtspējīgai attīstībai – temats, par kuru no oficiālā skatpunkta runāja Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Purs. Viņa ziņojumā tika ieskicēta oficiālo dokumentu saistība ar meža apsaimniekošanas un nozares praktisko pusi, kā arī vēstīts par nākotnes plāniem un topošajiem meža nozari ietekmējošiem dokumentiem, piemēram, Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2025.–2032. gadam ar vīziju līdz 2050. gadam. Purs arī analizēja Latvijā spēkā esošo normatīvo dokumentu kopumu, aicinot nozares kolēģus iesaistīties to sagatavošanā un vērtēšanā, lai nerastos vai tiktu likvidēts lieks, nevienam nevajadzīgs administratīvais slogs.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis un politikas direktors Jānis Lielpēteris klausītājus īsi iepazīstināja ar LTRK kā organizāciju, informēja arī par meža un ar to saistītajām nozarēm skaitļu skatījumā – nozīmi valsts iekšzemes kopproduktā (IKP) un eksportā, pievēršoties arī jautājumam, ko no meža un ar to saistītajām nozarēm (un tajās strādājošajiem) prasa vai liek ievērot, pildīt dažādi Eiropas Savienības tiesību akti. Zemes izmantošanas (ZIZIMM) nozares dod vērā ņemamu pienesumu Latvijas IKP un nozares īpatsvars tajā ilgākā termiņā ir pieaudzis; tā kā nepieciešamie dati nav precīzi (pat atšķirīgi) un vienkopus pieejami, izdarīt ekonomiski pamatotas, racionālas un datos balstītas izvēles nav vienkārši. Lielpēteris atgādināja, ka Latvijā zemes izmantošanas sektorā, līdzīgi kā citos, politikas veidotāji nereti izvēlas stingrākus nosacījumus par ES pieprasītajiem, tālab nozares dialogam ar politikas veidotājiem būs izšķiroša nozīme. Neatbildēts ir jautājums, kāpēc izvēlas stingrākus nosacījumus, kāds tam ir pamats un kas ir šo nosacījumu inciatori un autori.
Lielpētera secinājumi ziņojuma noslēgumā neskan pārlieku optimistiski, tie nozarei paredz sarežģītu un, vēlreiz citējot profesoru Siseni, «cīņas pilnu nākotni».
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava zinātniskais asistents Pauls Zeltiņš analizēja Latvijas mežsaimniecības pielāgošanu klimata pārmaiņām saistībā ar meža selekcijas un adaptācijas ilgtermiņa programmu, vērtējot meža selekcijas jēgu, kāda ir kaimiņvalstu, kāda – Latvijas pieredze, neaizmirstot praktisko pusi, proti, ja selekcijai ir sekmīgi rezultāti, vai un cik daudz tos izmantojam. Zeltiņš skāra svarīgo jautājumu, kā, izmantojot selekcionētos stādus, neapdraudēt ģenētisko daudzveidību. Jāatgādina, ka mizgraužu un spēcīgāka vēja ietekme nebūt neliek atteikties no egles stādu izmantošanas (tātad egles audzēšanas), jo ātraudzīgi egles genotipi uzrāda augstāku toleranci un izturību pret laikapstākļu svārstībām, kas ir būtiski situācijā, kad nav skaidrības par klimatu nākotnē un nez vai tāda būs.
Silavas Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks Āris Jansons ziņojumā pievērsās dabas atjaunošanas ieviešanas aspektiem, analizējot tā saucamās Dabas atjaunošanas regulas ietekmi. Jāatgādina svarīgais, ko pie mums bieži aizmirst: «Dabas atjaunošanas regulas pamatprincips ir atjaunot to, kas ir sliktā stāvoklī, un nepasliktināt to, kas ir labā stāvoklī, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu nacionālās īpatnības.» Regula neparedz jaunu aizsargājamo platību izveidošanu (piebilde: kas ir ļoti svarīgi Latvijas situācijā, kad jo vairāk aizsargāt, jo vairāk liedzot ir kļuvis par teju šauri nacionālu vaļasprieku).
Svarīgākais secinājums un uzdevums – aizsargājamo platību īpatsvara noteikšana un ainavas ekoloģiskā plāna ieviešana, uzturot un veicinot meža īpašnieku interesi par bioloģiskajai daudzveidībai svarīgu elementu saglabāšanu saimnieciskajos mežos un skaidri norādot uz sadarbības nepieciešamību.
Silavas zinātniskā asistente Diāna Jansone turpināja tēmu par klimata ietekmi uz saimnieciskajiem mežiem, pievēršoties ekstremāliem klimata apstākļiem un mežu noturībai.
LMSP mežsaimniecības eksperts Juris Buškevics runāja par aktuālu jautājumu – pilsētu mežiem (Pilsētu mežu apsaimniekošanas ekonomiskie, vides un sociālie aspekti – problēmas un risinājumi). Kā zināms, Latvijā iedzīvotāju izvietojums (blīvums) ir pietiekami nevienmērīgs, lai liela daļa cilvēku (pilsētnieku) neredzētu atšķirību starp mežu un parku, starp mežu pilsētā un mežu ārpus tās utt. Buškevics uzsvēra vairākus svarīgus faktorus, kas nozares pārstāvjiem ir labi zināmi, bet ar mežu nesaistītus ļaudis mēdz pārsteigt, – pilsētu teritorijā meži arī ir jāapsaimnieko, lai gan kailcirtes nav atļautas; iedzīvotājiem patīk uzturēties mežos, bet tajos nonākošo atkritumu daudzums būtiski nesamazinās; dažādos avotos patiesā sirsnībā pieminēti, meža dzīvnieki nereti apdraud iedzīvotājus, var postīt infrastruktūru vai būt nevēlami pilsētvidei.
Starptautiskās Kūdras savienības [AL2] (International Peatland Society) pirmā viceprezidente Ilze Ozola konferences dalībniekiem atgādināja par kūdru, nozares ilgtspēju un kūdras saistību ar zemes izmantošanas nozarēm (Ilgtspēja kūdras nozarē, tās ietekme uz meža un citām zemes izmantošanas nozarēm). Kā zināms, uzskati par kūdru dažādās valstīs un dažādos platuma grādos ļoti atšķiras un tikpat atšķirīga ir informācija par kūdras ieguvi un tās izmantošanu. Ozolas ziņojuma secinājumi:
- nav svarīgi, vai un cik ilgā laikā valstis atteiksies no kūdras, svarīgi, ka kūdra tiek iegūta ilgtspējīgi;
- katram uzņēmumam jāizstrādā sava ilgtspējas stratēģija. Ilgtspējīgas kūdras ieguves memorands var būtiski atvieglot šādas stratēģijas izstrādi (Latvijas Nacionālā kūdras biedrība un Latvijas Kūdras asociācija ir sākušas darbu pie kūdras ieguves ilgtspējas memoranda izveides.);
- kūdras nozares ilgtspēja ir jautājums par līdzsvaru starp ekonomiskajām, sociālajām un vides vajadzībām. Līdzsvars neradīsies pats, tam nepieciešama skaidra vīzija, stratēģija un visu iesaistīto pušu sadarbība.
LBTU Ekonomikas un finanšu institūta profesore Baiba Rivža ziņojumā Latvijas mežzinātnes sasniegumi Eiropas mērogā – apliecinājums zinātnē balstītai meža nozares attīstībai analizēja un vērtēja Latvijas mežzinātni un tās vietu un nozīmi dažādās Eiropas pētniecības programmās. Profesores secinājumos izskanēja aicinājums pētniecībā un inovācijās izvirzīt, cik iespējams, ambiciozus mērķus, kā arī pievērst lielāku uzmanību efektīviem sadarbības partneru meklēšanas rīkiem.
Laflora attīstības direktore un Stādu un kūdras inovāciju fonda valdes priekšsēdētāja Sabīna Alta pievērsās sarežģītam un ne visiem labi saprotamam jautājumam par piegādes ķēdēm un to zaļināšanu jeb piegādes ķēdēm un to mazāku ietekmi uz vidi. Secinājums – situāciju dažādos mērogos (pasaulē, Eiropā) sarežģī dažādas pieejas, dažādas mērauklas un standartu atšķirība.
- Eiropas meža institūta (EFI, European Forest Institute) pētniece
- Florencia Franzini runāja par faktoriem, kas ietekmē meža apsaimniekošanas mērķus un darbības, piemēram, kādi ir šķēršļi, kādas apsaimniekošanas metodes lieto profesionāļi, kas tieši ietekmē mežsaimniecības praktisko pusi. Lai to noskaidrotu, 13 Eiropas valstīs (Čehijā, Horvātijā, Somijā, Francijā, Latvijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Rumānijā, Zviedrijā, Šveicē) tika aptaujāti meža nozares profesionāļi. Aptaujas mērķis – iegūt informāciju par meža apsaimniekošanas metodēm dažādās Eiropas valstīs un reģionos, noskaidrot, ko nozares profesionāļi uzskata par galvenajiem šķēršļiem, kā arī saprast, kādu rezultātu, attiecīgi saimniekojot, viņi vēlas sasniegt. Tālejošākais mērķis, apkopojot rezultātus, bija saprast, kā un kādā virzienā būtu attīstāmas meža apsaimniekošanas metodes, lai tās būtu sekmīgas, un kas mainīga klimata situācijā būtu iesakāms meža apsaimniekotājiem.
Poznaņas dzīvības zinātņu universitātes profesors Pjotrs Mederskis klausītājus iepazīstināja ar jautājumu, kas svarīgs arī nozares pārstāvjiem Latvijā – Koksnes resursu prognozēšana Polijā un to potenciāls partneriem kokrūpniecībā. Jāuzteic profesora Mederska pamatotais optmisms, jo koksnes resursu pieaugums Polijā varētu sasniegt 7%, bet meža platība palielināties par 0,73%. Kāds tam sakars ar Latviju? Arī mums svarīgi ir resursi un to pieejamība.
Konferences noslēgumā LMSP priekšsēdētājs Liopa aicināja dalībniekus domāt par nākamo gadu un 10. konferenci, kas droši vien atkal notiks Jelgavā. Viņš uzsvēra, ka meža un ar to saistītās nozares bija un būs Latvijas ekonomikas mugurkauls, un atgādināja, ka vispirms jādomā par Latvijas interesēm un jāstrādā tās labā.
* Konference tika organizēta sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu www.zemeunvalsts.lv, LBTU, LBTU Meža un vides zinātņu fakultāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava, žurnālu Dienas Bizness un Meža attīstības fondu.
