Antra Viļuma, DR. Arch
Vēsturisku apbūvi pārveidot atbilstoši mūsdienu prasībām, funkcijām un vajadzībām, tomēr nezaudējot tās arhitektūras estētiku un mērogu, nekad nav viegls uzdevums. Venēcijas harta[1] iesaka jauno apbūvi veidot atšķirīgu no vēsturiskās, tomēr harmoniskāka pilsētvide veidojas, ja vecais un jaunais nav pārāk kontrastējoši. Spānijā arhitektiem, mēģinot atrisināt šo arhitektoniski sarežģīto uzdevumu, mūsdienīga koka konstrukcija bija risinājums nelielas pilsētas publiskās telpas projektam, kas praktiski un estētiski papildina pilsētvidi. Lai arī koks nav tradicionāls būvmateriāls Spānijā, vietējo arhitektu biroja Behark komanda uzskata, ka ir radījuši mūsdienīgu tēlu, vienlaikus cienot vietējās arhitektūras tradīcijas, formas un materiālus.

Basku zemes vietējam arhitektūras birojam Behark tika uzticēts projektēt publisku telpu cilvēkiem, kas apmeklē mazpilsētas Larrabetsu (Larrabetzu) Herriko laukumu (Herriko Plaza). Pilsētiņa Larrabetsu Biskajas (Biscay) provincē atrodas aptuveni 20 kilometru uz austrumiem no Bilbao. Herriko laukums (Herriko Plaza) ir pilsētas Larrabetsu nozīmīgākā sabiedriskā ārtelpa, jo atrodas pašā apdzīvotās vietas centrā, no kuras ielu tīkls izstarojas uz visām pusēm. Savdabīgajā brīvdabas laukumā bieži pulcējas iedzīvotāji un tūristi, lai piedalītos dažādās sabiedriskās, svinīgās un atpūtas aktivitātēs. Taču pulcēšanos bieži traucēja laika apstākļi, tāpēc nosegtas publiskās telpas trūkums pilsētas centrā bija problēma, kas tika uzsvērta Larrabetsu pilsētas domes veiktās anketēšanas un priekšizpētes laikā. Visvairāk izceltā problēma bija nokrišņi, kas traucē pasākumu norisi, bet ne mazāk nozīmīga ir arī iespēja patverties no svelmes un tiešajiem saules stariem dienas laikā.
Pirms jaunās konstrukcijas izbūves šajā vietā pie centrālā laukuma bija nolietots un nolaists būvapjoms, kas bija savienots ar rātsnama ēku un gadu gaitā pārdzīvojis neskaitāmus pārbūves mēģinājumus, smagas ekonomikas krīzes, arheoloģiskas iejaukšanās un neparedzētus notikumus, piemēram, būvniecības darbuzņēmējs nespēja pabeigt projektu un bija jāatlaiž. Behark komandai bija jālikvidē gadu desmitiem ilgušo un nepabeigto darbu un nepiemēroto pārbūvju paliekas, lai atjaunotu vietu tās sākotnējā stāvoklī. Atsākot būvniecību, bija nepieciešams jauns projekts, lai veidotu vietu tādu, kāda tā bija iepriekš, bet, vienlaicīgi risinot problēmas, kas bija radušās iepriekšējos būvniecības posmos. Tā patiešām bija pēdējā iespēja sakārtot teritoriju. Arhitekti atceras, ka zemesgabalam bija maza arhitektoniskā vērtība, kad viņi sāka darbus, tomēr teritorija bija ideāli novietota, lai kļūtu par patvērumu jeb aterpe no vētrām, lietus un saules pašā pilsētas centrā.

Basku valodā vārds aterpe nozīmē patvērumu, pajumti vai aizsardzības vietu. Basku zemē tas tiek lietots, lai apzīmētu nosegtu telpu vai vietu, kas ir tik nepieciešama valsts lietainā klimata dēļ. Ņemot vērā nosegtu publisko telpu trūkumu pilsētas centrā, Larrabetsu rātsnama atjaunošanas projekta izstrādes laikā radās ideja pārveidot blakus esošo ēku, kura praktiski netiek izmantota un kurai ir maza arhitektoniskā vērtība, par nosegtu ārtelpu, kas papildinātu pilsētvidi ap rātsnamu. Šī teritorija ir pilsētas plānojumā pašā centrā un apvieno dažādas pilsētas sociālās un atpūtas aktivitātes un funkcijas.
Tagad, kad nojumes būve ir pabeigta, tā ir jau daudz vairāk nekā tikai vieta, kur gaidīt, kamēr lietus pārstās līt. Lai gan tās izmēri ir pieticīgi, tā ir piemērota nozīmīgām pulcēšanās reizēm neatkarīgi no laikapstākļiem tās atvērtās un gaišās arhitektūras dēļ. Arhitekti norāda, ka ēka klusi integrējas ciemata apbūvē. Turklāt jaunā telpa ar pārsegumu un ažūrajām sienām, lai gan pilnīgi jauna un atšķirīga, ir ļoti līdzīga iepriekš esošajai. Galvenokārt tas ir saistīts ar ēkas mērogu. Lai gan, skatoties no noteiktiem leņķiem, ēka šķiet caurspīdīga, tās kopējais būvapjoms būtiski neatšķiras no iepriekšējās apbūves apjoma. Galvenā atšķirība ir ēkas norobežojošā konstrukcija, ko tagad veido ritmiski ar atstarpēm savirknētas līmētā koka ribas, kas kalpo kā atvērta konstruktīvā atbalsta sistēma tradicionālajam slīpajam trīs plakņu jumtam. Nesošo konstrukciju papildina viena liela koka kolonna, kas piestiprināta pie rātsnama ēkas sienas un vienlaicīgi balsta gan jumta, gan starpstāvu pārsegumu, kas izgatavots no CLT paneļiem. Konstrukcijā izmantota arī konsolveida betona sija, veiksmīgi atrodot katram materiālam piemērotāko izmantojumu, kombinējot dažādus materiālus.

Jaunajai būvei ir izveidotas divas ieejas: viena no pilsētas laukuma un otra pa nelielām kāpnēm no ielas puses. Jaunajai ēkai veidota vizuālā caurredzamība, pateicoties rūpīgi plānotajai fasādes kompozīcijai. Naktīs būve darbojas kā laterna, apgaismojot laukumu ar izkliedētu un neuzkrītošu gaismu, jo konstrukcijā ir ieprojektēta LED apgaismojuma instalācija.
Arhitekti uzsver, ka dažādo materiālu – koka, akmens un betona – sabalansēta un mērķtiecīga izmantošana ir lielākais ieguldījums ēkas panākumos, neuzkrītoši integrējot būvi vietējā pilsētvidē.
Cienot vēsturisko būvsubstanci, tika ieplānota rātsnama sienas sākotnējā izskata atjaunošana pirmajā stāvā, kā arī ārējo kāpņu un tām piegulošās strūklakas integrācija jaunajā ēkā. Identificējot Larrabetsu iedzīvotāju kolektīvajā atmiņā saglabātās ainas, tika veidota jaunās ēkas vienmērīga asimilācija un integrācija aizsargātajā vēsturiskā centra vidē, pievienojot tām vēl vienu vēstures slāni.

Plānojuma ziņā telpa ir izvietota divos stāvos. Atvērtā plānojuma pirmajā stāvā atrodas neliels, daudzfunkcionāls bārs ikdienas lietošanai vai pasākumiem un neliels mezonīns, kuram var piekļūt pa ārējām kāpnēm. Pēc rātsnama renovācijas projekta pabeigšanas mezonīnam varēs piekļūt no iekšpuses, kur tas savienots ar plenārsēžu zāli un nodrošina evakuācijas izeju. Šis mezonīns papildina publisko telpu, padarot to daudzpusīgāku, jo to var izmantot vairākos veidos, piemēram, kā tribīni, skatuvi un citādi.
Jaunais projekts nodrošina publiskās telpas caurskatāmību, pirmajā stāvā samazinot norobežojošās konstrukcijas ribu apjomu, lai izveidotu divas lielas ieejas – vienu no galvenā laukuma un otru no rietumu fasādes, tādā veidā sekojot ierastajām cilvēku plūsmām pāri laukumam. Neliels logs ļauj ieskatīties nojumē no dienvidu alejas, lai gan tā neatrodas vienā līmenī. Kolonnu izvietojums interjerā piešķir telpai plašu vizuālo caurlaidību, ko papildina lineāra LED apgaismojuma sistēma, kas rada līdzsvarotu apgaismojumu, kurš ir arī regulējams un ļoti energoefektīvs.
Ēkas mūsdienīgais izskats respektē vietējās arhitektūras tradīcijas gan formā un apjomā, gan materialitātē un stilistikā. Jaunā arhitektūra labi saskan ar apkārt esošajām būvēm. Izvēlētie materiāli – koks un akmens, kā arī apstrādāts betons ar akmens izskatu – veicina jaunbūves nemanāmu integrāciju apkārtnē. Turklāt vecās ēkas aizstāšana ar citu no galvenās rātsnama ēkas atšķirīgu būvi veicina kopējās ēkas kompozicionālās vērtības uzlabošanu, izceļot rātsnamu un tādējādi daudz harmoniskāk un klusāk integrējot jauno ēku, neskatoties uz tās mūsdienīgo izskatu, Larrabetsu Herriko laukuma teritorijā.
Šāda neliela koka konstrukcijas būve labi apliecina, ka koks ir lielisks materiāls kombinācijā ar citiem materiāliem vēsturiskā vidē. Izmantojot koka estētiku un dažādos toņus, iespējams radīt pavisam vienkāršu un vēsturiskā pilsētvidē iederīgu būvapjomu. Lai arī Spānijā koka konstrukciju izmantošana mūsdienu arhitektūrā nav tipiska jeb plaši izplatīta, šis projekts demonstrē, kā koku var izmantot dažādos veidos. Ne vienmēr ir jābūvē daudzstāvu koka ēkas vai liela mēroga publiskas būves, jo koks piestāv pavisam vienkāršām dažādu funkciju būvēm. Arhitektu birojs Behark ir atklājis koku kā labu materiālu, un arī daudzos citos projektos redzama koka konstrukciju izmantošana loģiskā un arhitektoniski izteiksmīgā veidā. Līdzīgi arī Latvijā no koka top ne tikai liela publiskas būves, bet arī visai daudz nelielas ēkas un labiekārtojuma elementi – soliņi, nožogojumi, nojumes un pergolas. Projektētāji arvien biežāk izvēlas koka konstrukcijas pēc jau veiksmīgi realizētiem projektiem, kur koks bijis vizuāli veiksmīgs vai funkcionāli piemērots risinājums.

[1][1] https://new.icomos.lv/media/attachments/12/01/2016/Venecijas_Harta.pdf