Meža dienu, kas šogad jau ir pēc kārtas devītās, vadošais lozungs skan: «Izdaiļosim Latviju – sēsim un stādīsim mežus!»
Mežs ir mūsu zemes lielākā dabas bagātība un arī cēlākais krāšņums. Tomēr mežs ir tāda bagātība, kuru ar neapzinīgu rīcību var ļoti ātri izšķiest. Tādēļ gudri dara tie, kas apsaimnieko mežu, šo dabas doto un tēvu tēvu mums saglabāto mantojumu, tā, lai tas ir par labklājības avotu ne tikai tagad, bet arī nākotnē.
Pienākums, kas visus mūs sauc kopējā valsts saimnieciskās labklājības veicināšanas darbā, jo sevišķi aicina tos, kuru rīcībā un īpašumā ir jau kāds meža nogabals. Ja zemi kopjot un gaidot no tās bagātīgu graudu ražu, ir jāar un jāsēj katru gadu, tad daudz vieglāk ir sēt par simtiem gadiem reizi – lai nocirstā meža vietā zaļotu atkal jauna audze.
Nav pareizi domāt, ka meža izmantošana izbeidzas ar meža nociršanu un naudas saņemšanu. Kā zemkopis no lauku ražas labākos graudus pataupa nākošai sējai, tāpat arī meža saimniekam no gūtās meža ražas ienākumiem jādod daļa atpakaļ meža patstāvības uzturēšanai, un darbs uzskatāms par veiktu tikai pēc jaunā meža ieaudzēšanas izcirstā vietā. Pēdējos gados mēs, uz Valsts prezidenta ierosinājumu, piegriežam lielu vērību apmežošanas darbiem, šim nolūkam izmantojot katru brīvu zemes gabalu mežniecību rajonos un lauku saimniecībās. Šajos gados iedēstīti pāri par 3 miljoniem koku. Tai pašā laikā apsēti vairāk nekā 350 hektāru, pie kam uz katra hektāra ir iedēstīts ap 10 000 jaunu kociņu. Tomēr jāsaka, ka šis darbs vēl neatvieto izcirsto koku daudzumu, jo savām nepieciešamām vajadzībām katru gadu izcērtam tuvu pie 10 miljoniem koku. Māju apkurināšanai, kuru pilsētās un laukos ir ap 300 000, gada laikā vajadzīgi 3 miljoni steru malkas. Jaunceļamām ēkām mums vajaga vismaz 1 800 000 kubikmetrus kokmateriāla. Mūsu meži tagadējā stāvoklī gada laikā dod pieaugumu ap 4 miljonus kubikmetrus. Mūsu pašu zemes iekšējām vajadzībām kopsummā iziet 5 miljoni kubikmetru kokmateriāla. Pusotra miljona kubikmetru materiāla dod parki, privāti meži, birztalas un atsevišķi augošie koki, bet valsts mežiem jādod 3–4 miljoni kubikmetru meža materiāla. Tas norāda, ka viss dabīgais mežu pieaugums iziet vietējo vajadzību apmierināšanai. Eksportam katru gadu aiziet ap 2,5 miljoni kubikmetru koku. Valdība ar plānveidīgu saimniecību un meža sēšanas propagandu grib pacelt koksnes pieaugumu uz 5 miljoni kubikmetri gadā, līdztekus tam likumdošanas ceļā taupot koksni. Valdība ir izdevusi likumu par meža aizsardzību, kas regulē meža izciršanu, tā augsnas veicināšanu un taupīšanu. Zemkopības ministrija vadās no centiena: kur vien iespējams zemi pārvērst par labiem tīrumiem, bet kur tas nav iespējams – tur audzēt mežus. Tam kalpo Meža dienas, kas guvušas plašu visas tautas atsaucību. Meža dienu vajadzībām Meža departaments uztur 13 lielas koku skolas, kas audzē dekoratīvus un dārzu kokus, ko par mērenām cenām izsniedz pieprasītājiem. Ar mežsaimniecisku nozīmi koku skolas ir katrā virsmežniecībā, kādas ir pavisam 75, un 384 mežniecībās. Mežsaimniecības koku skolas ierīkotas uz 50 ha kopplatības. Bez tam pie katras mežsarga un cita meža darbinieka mājas ir nelielas koku stādu audzētavas, apmēram 3000 objektos. Visas šīs meža stādu audzētavas strādā Meža departamenta, respektīvi, valsts vajadzībām, bet pārpalikumu pārdod privātiem mežu audzētājiem. Bez tam visās mežniecībās ievāc arī koku sēklas, galvenokārt priežu un egļu sēklas. Savāktos čiekurus kaltē speciālās kaltēs, kādas ierīkotas pie dažām virsmežniecībām. Priedes un egles labo sēklu ražu dod tikai pēc 4–5 gadiem. Lai neražas gados nebūtu jāaptur meža sēšanas darbi, tad ierīkotas sēklu krātuves. Mežu departamentam krājumā ir 30 000 kg priežu un 10 000 kg egļu sēklu. Tās visas ir ievāktas 1936/37. gada ziemā, kad bija liela sēklu raža. Ar vienu kilogramu var apsēt veselu ha meža, bet, ja sēklu izsēj stādu audzētavās, tad pāris gados 1 kg sēklu dod stādus 10 ha platībai.
Privātām koku skolām arī piekrīt ievērojama loma mūsu koksnes audzēšanā. Tās dod stādus gandrīz tikpat daudz, kā valsts skolas. Šīs privātās audzētavas stādus audzē ilgāk un lielākus. Vispār koku skolu ierīkošana labi atmaksājas, jo pieprasījumi pēc dažādiem kokiem ļoti lieli. Arī mazpulki ierīkojuši koku skolas. Parasti sēšanas un stādīšanas kārtā apmežo priežu mežu platības. Egles sēj un dēsta mazāk, jo tās labi atjaunojas un attīstās arī pēc vecā meža izciršanas. Bērzs pieder pie tādiem kokiem, kas pats apsējas. Ja tuvumā ir kāds vecs bērzs, tad pāris gados ap to izaug jauna birzīte. Protams, ja mazo kociņu augšanas laikā birzs platībā nelaiž lopus. Ja nav tuvumā neviena bērza, tad var izrakt mežā līdz 1 m garus bērziņus un pārdēstīt vēlamās vietās. Katru gadu apmežo 10 000 ha valsts meža platības, bet dabīgā kārtā atjauno ap 15 000 ha. Šogad ap 1000 privātās saimniecībās apmežos 1500 ha. Dažās saimniecībās mežu iesēs, citās iedēstīs, citur atkal zemes īpašnieks atturēsies no lopu ganīšanas panīkušā jaunaudzē un tā attīstīsies mežs pats, bet daļā saimniecību nosusinās zemi un to sagatavos apmežošanai nākamā gadā. Pagājušo Meža dienu apmežojumi un dēstījumi auguši labi.