Šoziem reti bijušas saulainas dienas. Tāpēc, ieraugot dzidri zilas debesis un sauli pie tām, ārā no mājokļiem izspurdza ne tikai cilvēku bari, bet sarosījās visa dzīvā radība. Mana akmens dārza dobītēs no zemes līda ārā zaļi asniņi – sniegpulkstenītes, narcises, tulpes, hiacintes. Pārziemojušas un pamodušās.
Redzot lielo rosību Eiropas pilsētās, kad ielas un laukumus piepilda lauksaimniecības tehnika, arī gribas teikt – pamodušies. Beidzot sākuši saprast, cik zaļa un tautu labklājību atbalstoša ir tā saucamā zaļā Eiropas politika. Arī Latvijas zemnieki pievienojušies šīm protesta akcijām.
Tagad pamodušies arī meža nozares cilvēki, jo pacietības mērs piepildīts līdz malām. Viņi arī izies protesta akcijā, jo cilvēki visā Latvijā ir nonākuši beztiesiskā stāvoklī. Pēc būtības viņu zeme ar neskaitāmiem ierobežojumiem, regulām un liegumiem tiek nacionalizēta. Viņu senči šos mežus ir stādījuši un kopuši saviem bērniem, nākamajām paaudzēm, taču tagad bez savstarpējas vienošanās, bez kompensācijām, kas atbilst mežaudzes tirgus vērtībai, sveši cilvēki atnāk viņu īpašumā un sāk rīkoties kā saimnieki.
Nozares cilvēki atzīst, ka meža īpašnieki nav pret saprātīgu dabas aizsardzības politiku, taču nevar piekrist, ka Green Deal no zaļās vienošanās ir kļuvis par zaļo kursu, kur visu nosaka birokrātiska un negodīga pieeja, patvarīgi pieņemtas regulas, kas posta cilvēku ieguldīto darbu un var novest veselas tautas pie nabadzības sliekšņa. Nacionālo interešu vārdā ir jāpārskata visi lēmumi un regulas. Taču, lai to panāktu, jāapvieno spēki protestiem!
Viņiem noteikti pievienosies arī marta numura viese Ieva Erele, kura meža nozarē darbojas jau divpadsmito gadu un par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā pērn saņēmusi meža nozares apbalvojumu – Atzinības rakstu jeb tā dēvēto mazo Zelta čiekuriņu.
Juris Griķis, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā prezidents, saka:
«Ievā ir visa jaunā izjūta, viņa dzīvo ar skatu uz nākotni un liek uz daudz ko paskatīties citādi. Tā ir paaudze, kas seko mums, taču pa savu ceļu.»
Sava ceļa gājējs ir arī Jelgavā veiksmīgi strādājošais koka logu un durvju ražošanas uzņēmums SIA Flora, kas dibināts tālajā 1991. gadā un ir trīsdesmit ceturtais vecākais uzņēmums Latvijā. No nelielas galdniecības pa šiem gadiem tas izaudzis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem savā nišā. Ar viņu ražotajiem logiem greznojas gan senas, gan arī jaunas un modernas ēkas.
Žurnāla Baltijas Koks lappusēs Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta vadošā pētniece Guna Bagrade stāsta, ka no ziemas miega modušies arī lāči. Viņas stāsts šoreiz ir par to, kā sekot līdzi lāču populācijas tendencēm – par lāču monitoringa norisi Latvijā.
To, ka daba mainās, nevar noliegt neviens, kas daudz maz seko līdzi dabas ritam. Viena ziema bargāka, sniegaināka, cita siltāka. Kādu gadu pavasaris atnāk februārī, bet citu gadu sniegs nokūst tikai aprīļa beigās. Ir bijušas vasaras, kad gribas vilkt kažoku mugurā, bet citās varam izkust no karstuma. Tikai ir jautājums: cik daudz šos dabas procesus var ietekmēt uz planētas Zeme dzīvojošs cilvēks?
Es nesen atradu kādu interesantu viena itāļu zinātnieka, Boloņas universitātes profesora domu:
«Globālā sasilšana ir atkarīga no meteoroloģiskā dzinēja, kurā dominē saules spēks. Cilvēka darbība pārmaiņas dabā ietekmē par 5%. 95% ir atkarīgi no dabas parādībām, kas saistītas ar sauli. Globālās sasilšanas attiecināšana uz cilvēka darbību ir bez zinātniskā pamatojuma.»
Var ticēt viņa teiktajam, var neticēt, tomēr varbūt ir vērts pamosties un aizdomāties, pirms pieņemam radikālus, cilvēkiem, tautām un to nacionālajām interesēm eksistenciāli svarīgus lēmumus.