Globalizācija, tehnoloģiskās pārmaiņas un demogrāfija veicina pieprasījuma izmaiņas darba tirgū. Respektīvi, rodas jaunas profesijas un samazinās tādas, kurās darbinieki varēs strādāt visu mūžu.
Mainīsies paaudzes – mainīsies profesijas
Izmaiņas darba tirgū ietekmē un arī ietekmēs jauno paaudžu ienākšana darba tirgū, īpaši tuvāko desmit gadu periodā. Dzīvojam laikā, kad vienlaikus sastapušās četras vai pat piecas paaudzes (runa ir par Z, Y, X, Baby Boomers un Kluso paaudzi). Rietumu pasaulē par to daudz tiek runāts, nu jau kādu laiku – arī Latvijā. Katrai paaudzei ir savas vērtības, paradumi un rīcības motīvi, ar ko jārēķinās visu nozaru darba devējiem.
Avots: https://stat.gov.lv un https://www.populationpyramid.net1
1. att. Vecumstruktūra Latvijā un pasaulē 2022. gadā
Lai arī pasaulē Z paaudze šobrīd ir viena no skaitliski lielākajām, bet Latvijā tā ir viena no mazākajām paaudzēm, tas nenozīmē, ka tās ietekme nav nozīmīga. Tajā pašā laikā grūti apjaust, kādas varētu būt profesijas pēc 10 gadiem, kad darba tirgū ienāks jau nākamā paaudze, t. i., A paaudze (Digitālie mazuļi, Stikla paaudze), kura šobrīd vēl veidojas un kuras vērtības, motīvus, paradumus utt. vēl grūti izprast.
2. att. Paaudzes raksturojošās iezīmes.
Izprotot šo tendenci par dažādu paaudžu līdzās pastāvēšanu un arī jaunu paaudžu ienākšanu, darba devējiem un izglītības iestādēm jau šobrīd jāveic pielāgošanas darbi un/vai atsevišķos gadījumos jābūt pat ļoti gataviem būtiski transformēties. Paralēli valsts līmenī jārod redzējums, lai normatīvo aktu regulējums nekļūtu par bremzējošu faktoru, bet tieši otrādi – par veicinošu aspektu nākotnes attīstībā. Prognozēju, ka arī meža nozari un tās izaugsmi nākotnē ietekmēs šī tendence gan piedāvājumu, gan pieprasījumu daļā (vienā gadījumā kā potenciālie darbā ņēmēji nozarē, otrā – kā potenciāli gatavās produkcijas pircēji).
Nodarbinātības loma meža nozares attīstībā
Visā Eiropas Savienībā meža nozarē nodarbināti aptuveni 3,6 miljoni darbinieku dažādās jomās. Lai gan ES kopējā nodarbinātība no 2011. gada līdz 2021. gadam palielinājās par 5,9%, nodarbinātība meža nozarē tajā pašā laika posmā nedaudz samazinājās (0,4%). ES, kurā ir vairāk nekā 159 miljoni hektāru meža, 2021. gadā ar mežsaimniecību un koksnes pārstrādi saistītās jomās strādāja 3,2 miljoni cilvēku (klasificēti pēc NACE 2. red.) un vēl bija 437 tūkstoši pašnodarbināto šajā nozarē.
Kā ir meža nozari Latvijā? Protams, Latvijas meža nozares attīstību ietekmējušas investīcijas, modernizācijas un tehnoloģisko procesu uzlabojumi pēdējo desmit gadu periodā, kam vajadzētu veicināt jaunu darbavietu rašanos un esošo darbavietu saglabāšanos. Taču, paskatoties kopējo darba ņēmēju skaitu meža nozarē pēdējos aptuveni 20 gadus, ir vērojama lejupslīdoša tendence ar samazinājumu katru gadu. Šobrīd aptuveni 6 tūkstoši darbinieku strādā mēbeļu ražošanā, 20 tūkstoši – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, bet 14 tūkstoši – mežsaimniecībā un mežizstrādē. Kopā Latvijas meža nozarē nodarbināti gandrīz 40 tūkstoši darbinieki, kas ir gandrīz 5% no ekonomiski aktīvajiem darba ņēmējiem valstī.
* Mēbeļu nozare (NACE 31), Koksnes izstrādājumu ražošana (NACE16) un Mežsaimniecība un mežizstrāde (NACE 02)
3. att. Nodarbinātība Latvijas meža nozarē, tūkstošos.
Turklāt laika periodā no 2005. gada līdz 2022. gadam darba ņēmēju skaits samazinājies vismaz par 50%, bet meža nozares apgrozījums palielinājies divas reizes. Varētu teikt, ka darbinieks, kurš strādā meža nozarē, kļuvis vērtīgāks, jo, dalot kopējo darbinieku skaitu pret radīto naudas apjomu, katru gadu šis lielums palielinās. Tomēr šis process nav tik vienkāršs, kā tikai sadalot darbinieku skaitu pret radīto naudas apjomu. Meža nozare ir kompleksa un daudzveidīga, un darbinieku vērtība veidojas no dažādiem aspektiem, piemēram, darbinieku pieredzes, prasmēm, spējām, viņu veselības, drošības utt. Aiz katra skaitļa ir cilvēks, un ir būtiski novērtēt katra indivīda ieguldījumu nozares attīstībā un uzņēmuma veiksmē.
Lai gan pasaulē kopumā iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, gandrīz visās attīstītajās valstīs, kuru vidū ir arī Latvija, iedzīvotāju skaits samazinās un sabiedrība kopumā noveco. Lai gan pēdējo 30 gadu laikā piedzīvota ekonomiskā izaugsme, Latvijas iedzīvotāju skaits šajā periodā samazinājies par aptuveni 1% gadā, kas jau ilgstoši ierindo Latviju starp piecām visstraujāk sarūkošajām valstīm pasaulē. Iedzīvotāju skaita samazināšanos var dēvēt par Latvijas lielāko problēmu un izaicinājumu.
Avots: EK dati
4. att.
Kopējā Iedzīvotāju skaita dinamika
Nekontrolēta depopulācija ilgtermiņā var radīt negatīvas sekas uz valsts attīstību un drošību. Pētot šo situāciju, to visvairāk, protams, ietekmē katra individuālais konteksts, piemēram, ģimenes veidošanas motivācija, veselības stāvoklis, nodarbinātības iespējas, dzīvesveids un citi iemesli, taču praksē redzams, ka Latvijas politikas veidotāji lielāku uzmanību pievērš pabalstu palielināšanai, nevis individuālā konteksta izpētei un risināšanai. Šobrīd tiek izstrādāta un drīzumā plašākai sabiedrībai varētu būt pieejama Ekonomikas ministrijas sagatavotā Latvijas Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija, ’ministrija uzņēmusies vadošo lomu tieši cilvēkkapitāla attīstībā. Iespējams. šajā dokumentā būs redzama skaidra, jēgpilna rīcība, lai risinātu vismaz daļu no šajā rakstā minētajām problēmām.
Depopulācijas risks Latvijas reģionos
Aktuālā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu analīze uzrāda, ka kopš 2011. gada Latvijā ievērojami pieaudzis to pašvaldību skaits, kur iezīmējas vidējs depopulācijas risks. 2022. gadā aptuveni divas trešdaļas Latvijas pašvaldību saskārās ar depopulācijas riska sekām kā neatbilstību starp pakalpojumu piedāvājumu un pieprasījumu, zemāku inovāciju kapacitāti, kā arī lēnāk pieaugošiem budžeta ieņēmumiem pašvaldībās. Nekavējoties jau šobrīd jābūt stratēģiskajam redzējumam un gan nacionālā, gan reģionu līmenī būtu jāattīsta prasmes un produktivitāte, īpaši cilvēku prasmes, konkurētspēja un labklājība. Aicinu pašvaldības un uzņēmumu vadītājus domāt par savu darbinieku un iedzīvotāju digitālo prasmju pilnveidi reģionu līmenī, kas ļautu uzlabot gan katra indivīda, gan uzņēmuma un reģiona konkurētspēju. Uzskatu, ka, nespējot attīstīt digitālās prasmes un citus mākslīgā intelekta (AI) radītos rīkus savas konkurētspējas celšanai, pastāv risks, ka palielināsies to personu skaits, kam būs grūtāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem darba tirgū.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras un CSP apkopotajiem datiem 2023. gadā valstī nodarbināto skaits ir 889 tūkstoši, kas ir par maz, lai uzturētu valsts infrastruktūru un celtu kopējo labklājību. Turklāt pārāk liels skaits darbinieku tiek nodarbināti publiskajā sektorā un pārāk maz – biznesa sektorā, kas spēj radīt lielāku naudas apjomu, ko kopā visi pēc tam varētu tērēt. Stratēģiski būtu pēc iespējas ātrāk jāmaina šī proporcija. Vēl būtiski ir minēt faktu, ka tajā pašā laikā Latvijā ir 50 tūkstoši bezdarbnieku, no kuriem aptuveni 50% ir ilgstošie bezdarbnieki, invalīdi, pirmspensijas vecuma cilvēki, jaunieši u. c. Vairāk nekā viena trešā daļa jauniešu nonāk darba tirgū bez profesionālās vai augstākās izglītības. Tajā pašā laikā Latvijā ir aptuveni 22 tūkstoši reģistrētu brīvo vakanču. Šie skaitļi norāda uz to, ka jau šobrīd veidojas būtiska atšķirība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu.
Avots: EK dati
5. att. Nodarbinātie un to dinamika līdz 2040. gadam Latvijā, tūkstošos.
Avots: CSP dati, EM prognozes
6. att. Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums Latvijā, tūkstošos.
Latvijā esošais vecumstruktūras sadalījums ir vēl viens faktors, kas ietekmē darba resursu pieejamību. Latvija ir to valstu grupā, kur sabiedrība kopumā noveco un ar katru gadu palielinās to iedzīvotāju skaits, kas tuvojas pensijas vecumam vai dodas pensijā. Līdz ar to jādomā, kā šo cilvēkresursu potenciālu izmantot un pielāgot, kad tas ir vajadzīgs un nepieciešams.
Vitāli svarīgs ir kvalificēts, motivēts darbinieks
Noteikti viens no meža nozares izaicinājumiem turpmākajos gados būs darbaspēka pieejamība. Robežas starp dažādiem sektoriem ir atvērtas, konkurence starp nozarēm par attiecīgajiem speciālistiem tikai pieaugs. Izaicinājums darba devēju pusē ir radīt labākas darbavietas nekā pārējiem. Pasaules Ekonomikas foruma prognozes par darba tirgu liecina, ka līdz 2025. gadam pasaulē izzudīs līdz 85 miljoniem klasisko darbavietu, bet to vietā veidosies aptuveni 133 miljoni jaunu – ar lielāku fokusu uz dažādu digitālo rīku izmantošanu. Šos procesus ietekmēs mākslīgā intelekta un robotikas risinājumu attīstība, kas nodrošinās aptuveni pusi no visu līdzšinējo darba uzdevumu izpildes. Līdz ar to lielākais izaicinājums nākotnes darba tirgum būs darbaspēka prasmju trūkums un nepieciešamība to pārvarēt. Tādēļ konkurētspējīgas izglītības iestādes būs tās, kas spēs nodrošināt saviem absolventiem prasmes, ko pieprasa uzņēmēji.
Skaidrs, ka izglītībā iegūto zināšanu un prasmju kopums un to kvalitāte nosaka tālāko mācību procesu un spēcīgi korelē ar ekonomikas attīstību – cik profesionāls, sagatavots un reālajam darba tirgus pieprasījumam atbilstošs darbaspēks būs mūsu tautsaimniecībai, tik efektīvi varēsim virzīt valsts izaugsmi.
Vairākos pētījumos uzsvērts, ka pieaugs pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka ar augstāko un profesionālo izglītību. Līdzīga tendence vērojama nodarbināto sadalījumā pēc profesiju kvalifikācijas līmeņiem, kas nozīmē, ka būtiski pieaugs augstas kvalifikācijas darbavietu skaits un samazināsies zemas kvalifikācijas darbavietu skaits. Eksperti lēš, ka 44% darbam nepieciešamo pamata prasmju tuvāko piecu gadu laikā mainīsies. Pēdējā Pasaules Ekonomikas foruma vienā no ziņojumiem iezīmētas Top 10 jomas ar straujāk augošo pieprasījumu, t. i., AI un mašīnmācīšanās speciālisti, ilgtspējas speciālisti, biznesa inteliģences analītiķi, informācijas drošības analītiķi, fintech inženieri, datu analītiķi un zinātnieki, robotikas inženieri, elektrotehnoloģiju inženieri, lauksaimniecības iekārtu operatori, digitālās transformācijas speciālisti. Savukārt pie Top 10 jomas, kur vērojams lejupslīdošs pieprasījums, pieder bankas kasieri un saistītie darbinieki, pasta apkalpošanas darbinieki, kasieri un biļešu tirgotāji, datu ievades darbinieki, administratīvie darbinieki un sekretāri, materiālu uzskaites un inventarizācijas darbinieki, grāmatvedības un algu uzskaites darbinieki, likumdevēji, statistikas, finanšu un apdrošināšanas darbinieki, ielu pārdevēji. Es saredzētu šajā aspektā to, ka notiks darbinieku migrēšana no viena sektora uz citu, un šo jomu darbinieki ir gana interesanta mērķauditorija tām nozarēm, kur vērojams darbinieku iztrūkums. Līdz ar to valsts mērogā meklējam risinājumus, kā šo jomu darbiniekiem pārkvalificēties uz tām jomām, kur ir būtisks cilvēkresursu deficīts.
Avots: CSP dati, EM prognozes
7. att. Nodarbināto skaits pēc izglītības līmeņa Latvijā, tūkstošos.
Šobrīd Latvijas izglītības sistēmā ir liels pamata un vidējās vispārējās izglītības piedāvājums un salīdzinoši zems – vidējās profesionālās un augstākās izglītības piedāvājums. Pamatojoties uz tagadnes un nākotnes pieprasījumu prognozēm, izriet, ka šī proporcija mainīsies, t. i., pieaugs pieprasījums tieši pēc augstākās un profesionālās izglītības.
Avots: CSP dati, EM aprēķini un prognozes
8. att. Izglītojamo plūsmas izglītības sistēmā un darba tirgus pieprasījums, tūkstošos, izmantojot izglītības karjeras struktūru
Jau šobrīd darba devēji norāda uz būtisku speciālistu trūkumu (kas tikai palielināsies) inženierzinātņu, IT, apstrādes rūpniecības, elektronikas, elektrotehnikas un būvniecības, kā arī citu tehnisko specialitāšu jomās. Uzņēmumos izteikti nepieciešami darbinieki, kuri apguvuši darba vidē balstītu profesionālo izglītību.
Kopumā Latvijā izglītības sistēmā tiek veiktas reformas un meklēti risinājumi, lai samazinātu plaisu starp strauji mainīgo darba tirgu un izglītības piedāvājumu. Taču līdz šim paveiktais izglītības kvalitātes uzlabošanā nav līdz galam izvērtēts. Rodas sajūta, ka nepārtraukti tiek īstenotas dažādas reformas pašu reformu pēc kā daļa no politiskām īstermiņa ambīcijām. Izglītības jomā potenciālos ieguvumus var ieraudzīt tikai ilgtermiņā, taču to grūti novērtēt, ja vienai reformai seko nākamā. Katrā ziņā nākotnes izglītība nav sistēmiska. Tā ir elastīga, balstīta ekonomikas un darba devēju pieprasījumā. Nākotnes izglītību es salīdzinu ar mozaīku, un kopbildi veido izglītības iestāde ar mācībspēkiem un akadēmisko personālu, kas ne tikai sadarbojas, bet izprot nozares un tās dalībnieku vajadzības un spēj elastīgi piemēroties. Nākotnes izglītība viennozīmīgi ir praktiskāka.