Antra Viļuma, Dr. arch.
Mūsdienīga mazpilsēta ir izmainījusies vai pamazām mainās visā Eiropā, lai piemērotos pasaules grandiozajām izmaiņām, kas ne tikai pēdējos gados, bet jau pēdējās desmitgadēs ir mainījušas cilvēku dzīvi. Mazie veikaliņi pazūd no pilsētām un ciematiem, bet mājokļu pietrūkst, lai arī to skaits nesamazinās. Abas Latvijā ļoti zināmas un arī citviet pasaulē aktuālas problēmas, ko nelielā Vācijas mazpilsētā mēģināts risināt vienlaikus ar jaunu koka konstrukciju būvi, kurā apvienotas veikala telpas un nelieli dzīvokļi.
Daudzviet pasaulē mazie veikali, it īpaši nelielās apdzīvotās vietās, nespēj eksistēt, jo pircēju kļūst mazāk un daļai iedzīvotāju ir arī mazāk naudas, lai gan noteikti ir arī citi iemesli. Turklāt daudzi labprāt iepērkas lielākā veikalā, kur visu var nopirkt vienuviet un lētāk, ja vien viņi turp var nokļūt. Protams, ir arī izņēmumi un ļoti iecienītas bodītes, kurām nevajag reklāmu un preces nav jāpārdod pēc iespējas lētāk, lai tikai noturētu kundes. Tā teikt, veikalu pazušanas problēma nav jauna un pēc epidēmijas liela daļa aizvērto veikalu tā arī nav atvērušies. Zināmā mērā arī mājokļu trūkums nav problēma, kas radusies pēdējos gados, tomēr ir jauni iemesli, kāpēc trūkst nelielu mājokļu. Galvenokārt pēdējos gados tas ir saistīts ar ēku ekspluatācijas izdevumu un komunālo maksājumu straujo kāpumu. Iedzīvotāji meklē lētākus mājokļus īrei, jo iegādāties savu dzīvokli vai māju var tikai retais gan Latvijā, gan Vācijā un arī citviet.
Vairāku funkciju apvienošana vienā ēkā ir pietiekami izpaltīta prakse. Vēsturiski tās bija dzīvokļu ēkas, kuru pirmajos stāvos bija ieplānotas iepirkšanās vai pakalpojumu sniegšanas telpas vai pat pirmā stāva dzīvokļi tika pārbūvēti publiskām funkcijām. Tomēr pēdējos gados tās nav daudzdzīvokļu ēkas ar veikaliem pirmajā stāvā, bet gan eksperimenti ar dažādu funkciju apvienošanu mūsdienīgās koka būvēs. Piemēram, Zviedrijā Sara Kulturhuset viesnīca ir apvienota vienā būvapjomā ar bibliotēku un kultūras centru, bet Norvēģijas Mjostornet apvieno publiskās telpas apakšstāvā ar birojiem, viesnīcu un dzīvokļiem. Lielveikalu būves ir kombinētas ar stāvvietām uz jumta un biroju telpām (piemēram, Origo un Akropole), bet pagaidām nav bijis apvienojuma ar dzīvojamo platību.
Arī Vācijas mērogā vienā koka konstrukcijas būvapjomā apvienots veikals un dzīvokļi ir radījis plašāku profesionāļu un sabiedrības interesi, jo projekts piedāvā ne tikai platību un kvadrātmetrus, bet arī mūsdienīgu ikdienas dzīves risinājumu jaunajiem iedzīvotājiem ar koplietošanas zonām. Zināmā mērā revolucionāra pieeja, lai risinātu uzreiz visas problēmas. Projekta attīstītājs ir uzņēmums Max-von-Bredow-Baukultur GmbH, kuru moto ir Einfach (um) bauen (tulkojumā no vācu valodas vienkārši būvēt vai vienkārši (pār)būvēt. Jaunajā projektā, moto vārdus pamainot, ir būvēts vienkārši – taisnstūra būvapjoma arhitektūras autors ir pasaulē slavenais Hermanis Kaufmans (Herman Kaufmann). Austriešu arhitekts no Voralbergas ir viens no leģendārajiem koka arhitektūras virzītājspēkiem Eiropā. Viņš ir projektējis arī Āfrikā, un jaunākais projekts top Japānā.
Lielveikalu ar dzīvokļiem projektēja HK Architekten kopā ar projektētājiem GAPP GmbH, bet Kaufmans jau kopš 1983. gada projektē, izmantojot koka konstrukcijas, lai būves būtu pēc iespējas ilgtspējīgākas. Kaufmans pats nācis no namdara ģimenes, studējis sākotnēji Brēgencā (Bregenz), vēlāk Insbrukas Tehniskajā augstskolā un Vīnes Tehniskajā universitātē. Kopš deviņdesmito gadu vidus viņš bija vieslektors Lihtenšteinas inženieru skolā, vēlāk viesprofesors Grācas un Ļubļanas universitātēs, bet gandrīz 20 gadu bijis profesors Minhenes Tehniskajā universitātē, iepazīstinot inženierus un arhitektus ar koku kā unikālu būvmateriālu, kā arī veidojis dažādus projektus ar studentiem Āfrikā. Visbiežāk no vietējiem būvmateriāliem un koka konstrukcijām veidotas dažādas publiskas telpas skolām vai kopienām, kuras studenti paši Āfrikā būvējuši sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem. Koka būvniecības pasākumos un kongresos Kaufmans ir biežs viesis, un 2025. gada 24. aprīlī būs viņa prezentācija arī Baltijas koka būvniecības forumā, kas notiks Rīgā.
Ar koka konstrukcijām Latvijā ir uzbūvēti vairāki Elvi tīkla pārtikas un citu preču veikali, bet neviens lielveikals Latvijā nav tapis no koka konstrukcijām. Universālveikalu jeb daudzstāvu veikalu ēkas tika būvētas jau 19. gadsimta beigās, arī Rīgā Centrālais universālveikals uzbūvēts divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados. Bet lielveikalu ēkas ārpus blīvi apdzīvotām vietām ir jauna ēku tipoloģija kopš 20. gadsimta otrās puses. Mainoties iedzīvotāju dzīvesveidam un pirktspējai, tika izveidoti pat tirdzniecības centru kvartāli piepilsētās, kurp iedzīvotāji var doties ar automašīnu un bieži pavadīt visu dienu iepērkoties, paēdot un aizejot turpat uz kino.
Nelielajā apdzīvotajā vietā Vertzē (Wörthsee) aptuveni 30 kilometru no Minhenes realizētā būve nav tipisks lielveikals, jo tajā apvienots tirdzniecības centrs un dzīvokļi. Galvenokārt tas ir pārtikas veikals, kurā ir arī beķereja un vēl daži pakalpojumi pirmajā stāvā, bet atseviķa būvapjoma daļa otrajā stāvā ir atvēlēta dzīvošanai. Augšbavārija atrodas stratēģiskā vietā starp Minheni un Augsburgu, un vienlakus tur ir skaistā piecu ezeru (Fünfseenland) reģiona dabas ainava, kas padara to par ļoti pievilcīgu dzīvesvietu. Dzīvokļu ēku projekts turpat netālu tika plānots, bet pagaidām ir apturēts saistībā ar strauji pieaugušajām būvniecības izmaksām.
150 pieteikumi uz 21 dzīvokli ir situāciju raksturojošs parametrs. Iedzīvotāju interese par topošo ēku bijusi ārkārtīgi liela, un galvenokārt tie bija jauni cilvēki, kas vēlas atsevišķu dzīvesvietu, bet bijuši arī vecāki ļaudis, piemēram, atraitnis, kurš vēlas pārdot savu māju, bet palikt dzīvot turpat Vertzē.
Projekta realizētāja MvB Baukultur īpašnieks Makss fon Bredovs (Max von Bredow) uzsver, ka nākotnes projekti dažādos aspektos atšķirsies no līdzšinējiem. Pirmkārt, tiek domāts par klimatneitralitāti un vidi, izmantojot materiālus un risinājums, kas pēc iespējas mazāk rada ietekmi uz vidi. Atbilstoši arhitekta vīzijai par mūsdienīgu dzīves telpu, ēkā veidota dzīvojamā zona ar kopīgām telpām visiem iedzīvotājiem. Projektā realizēti 14 vienistabas dzīvokļi kā studio ar 28 m2 un 7 divistabu dzīvokļi ar 63 m2, kur ir dzīvojamā telpa apvienota ar virtuvi, bet otra ir nodalīta guļamistaba. Katram dzīvoklim ir arī terase vai balkons. Mazajiem dzīvokļiem ir pavisam neliels balkons, bet divistabu dzīvokļiem uz veikala jumta ir kopīga liela terase. Papildu priekšrocības īrniekiem ir koplietošanas velosipēdu darbnīca pirmajā stāvā un kopīga jumta terase ar tējas virtuvi, galdiem un krēsliem otrajā stāvā.
Projekta koka konstrukcijām un fasādēm izmantotie materiāli ilgtermiņā absorbē 380 tonnas oglekļa dioksīda. Turklāt no lielveikala iegūtais siltuma pārpalikums tiek izmantots augšējo dzīvokļu apkurei. Rūpīgi pārdomāta ir skaņas izolācijas nodrošināšana, lai veikala trokšņi netraucētu augšstāva iedzīvotājiem. Tāpēc netipiski ir plānota arī veikala preču piegāde, jo produkti no mašīnām tiek izkrauti ēkas iekšpusē, lai neradītu papildu troksni. Dzīvokļiem ir jumta logi, lai nodrošinātu vairāk gaismas. Dzīvokļos ir izmantoti rūpnieciski ražoti vannas istabu moduļi.
Koka konstrukcijas projektam ir piegādātas no Itālijas. Līdzīgi kā Latvijā projektētas ēkas būvē Igaunijā, bet koka konstrukcijas ražo Lietuvā, Polijā vai pat Vācijā, arī citās valstīs izvēlas piemērotāko projektētāju un tā realizētāju. Lai arī daudzviet Eiropā tiek domāts par vietējā tirgus aizsardzību, tomēr tirgus ekonomika pastāv un kopš 2013. gada pastāv arī vienoti koka būvizstrādājumu sertifikācijas standarti, kas valstu savstarpējo sadarbību būtiski atvieglo.
Ēkas projektu raksturo lineāra, horizontāla ģeometrija, tai ir uz ziemeļiem vērsta fasādes terase dzīvojamai zonai. Mājokļu interjerā izmantoti koka toņi, kas harmonizē ar kopējo ēkas dizainu. Fasādes apdare ir šauras pelēkas koka līstes, kas saražotas rūpnīcā un uzstādītas divos virzienos: vertikāli veikala zonai un horizontāli augšējā stāvā. LignoAlp būvēja sienas, izmantojot karkasa sistēmu un dabisko celulozes iekšējo izolāciju, lai samazinātu sienu biezumu un izmantotā materiāla daudzumu. Vienkāršu formu integrācija un plaša koka izmantošana rada mierīgu un patīkamu atmosfēru.
Projekts turpina saņemt balvas (ICONIC AWARDS 2024, Inovatīva arhitektūra; ClimateCultureCompetence balvu u. c.) un uzņemt interesentus atvērto durvju dienās arī pāris gadu pēc realizēšanas. Pagājušajā vasarā apmeklētāji varēja apskatīt arī dzīvokļu interjeru un runāt ar iedzīvotājiem. Kāds iedzīvotājs uzsvēra, ka tagad vēsi dzērieni vairs nav problēma, jo pieejami jebkurā laikā turpat lejā un veikalu pa logu no dzīvokļa nemaz nevarot redzēt. Jāpiemin, ka viss jau nebija tik gludi un raiti, jo bija jāpārvar arī iedzīvotāju protests par Dzegužšu ielas meža (Kuckuckswald) sargāšanu, jo daži vecie dižskāsbarži tiešām bija jānocērt. 2022. gadā tika uzsākta koka moduļu ēkas būvniecība, sākot ar veikala būvapjomu. 2023. gadā nodeva ekspluatācijā 900 m2 tirdzniecības telpu un turpināja būvēt mājokļus. Vienlaikus sadarbībā ar pašvaldību tika risināts jautājums, kam būs priekšroka iegūt dzīvokli ar 1370 eiro mēneša maksu, kurā iekļauti pilnīgi visi maksājumi.
Projekta attīstītājs uzsver, ka būvē ēkas, kas veicina visu paaudžu līdzāspastāvēšanu un labas kaimiņattiecības starp jauniem un veciem. Būtisks pamats šādai rosīgai līdzāspastāvēšanai ir kvalitatīvas koplietošanas telpas, kurās iedzīvotāji var priecīgi un nesteidzīgi pavadīt daļu brīvā laika. Cilvēku tikšanās, diskusiju un domu apmaiņas veicināšana ir būtiska indivīda un kopienas labklājībai. Papildus sociālajai, ekoloģiskajai un ekonomiskajai ietekmei jaunajā ēkā ir arī emocionāla un estētiska dimensija.
Par visu šo dimensiju iekļaušanu arhitektūrā un apbūvētā vidē prezentācijā runā arī arhitekts Kaufmans.
