Pauls Rēvelis, www. zemeunvalsts.lv
Skaidri redzams, ka Briselē (un ne tikai) daudzus ļoti uztrauc Eiropas zaļās politikas kursa iespējamās izmaiņas. Pamatojoties uz šo politiku, jau gadiem ilgi iespējams paust apgalvojumus, kurus var ļoti dažādi uztvert un interpretēt. Līdz šim Eiropas zaļais darījums bija programma, kuru pārsvarā baidījās apšaubīt un kritizēt. Labais tonis prasīja visam piekrist… Nu arvien skaļāk tiek runāts par zaļā darījuma kļūdām, nereālajiem mērķiem un uzdevumiem, kā rezultātā Eiropa strauji zaudē globālo konkurētspēju un Eiropas Savienības dalībvalstis tiek nesamērīgi noslogotas zaļo mērķu izpildes īstenošanai; īpaši tas attiecas uz Ziemeļeiropu, Baltiju, arī Austrumeiropas zemēm.
Latvijā, protams, mūs satrauc automātiska un nekritiska Briseles norādījumu uztvere un skriešana ratiem pa priekšu, aizmirstot valsts intereses un neredzot situācijas attīstību kopumā. Īpaši tas manāms pārspīlēto dabas aizsardzības prasību sacerēšanā un uzspiešanā, kuras tieši skar zemes izmantošanas nozares. Laikā, kad ir sarežģīta un bīstama mūsu valsti apdraudoša ģeopolitiskā situācija, eksperimenti ar valsts ekonomiskās stabilitātes un aizsardzības spēju vājināšanu, potenciālo valsts ienākumu ierobežošanu (faktiski – mazināšanu) un prioritāšu neievērošanu ir ārkārtīgi nevēlami. Tomēr oficiālā Brisele joprojām uzsver, ka «ķeršanās pie zaļā darījuma revīzijas» nav vēlama, kā to atgādinājis eirokomisārs Marošs Šefčovičs: «Zaļā darījuma mērķi paliek nemainīgi…» Lai ko viņš teiktu, situācija strauji mainās. Eiropas Savienībai tomēr iepriekš apstiprinātā politika būs jāpārskata un iluzorais pasaules redzējums būs jāmaina…
Intervijā Francijas preses aģentūrai AEF Info Eiropas Parlamenta deputāts no Francijas un ilgtspējīgu finanšu eksperts Paskāls Kanfins no centriskās Renew grupas pauda bažas par notiekošajām diskusijām saistībā ar reformu paketi par Korporatīvās ilgtspējas pārskatu sniegšanu (CSRD), ko bija paredzēts iesniegt 26. februārī. Viņš brīdināja par t. s. deregulācijas riskiem: «Kad esat atvēruši Pandoras lādi, jūs riskējat nonākt situācijā, ka tiek apšaubīts ikviens zaļā darījuma aspekts. Termins vienkāršošana bieži vien slēpj deregulāciju un potenciālu vides mērķu atcelšanu.»
Pēc apsūdzībām, ko iesniedza konservatīvā Eiropas Tautas partija (EPP) Eiropas Parlamentā, medijs Politico veica faktu pārbaudi. EPP apgalvoja, ka Eiropas Komisija izmantojusi LIFE programmu, lai finansētu vides NVO, mēģinot ietekmēt likumdošanu par labu zaļajam darījumam.
«Galvenā uzmanība Eiropas Komisijas darba programmā 2025. gadam tiks pievērsta administratīvajai vienkāršošanai,» Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā sacīja tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisārs Šefčovičs. Centienus samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem paredzēts sākt ar trim visaptverošajām paketēm, ar kuru palīdzību tiks risināti bloka zaļā darījuma galvenie aspekti.
«EK darba programma nosaka politisko toni nākamajiem pieciem gadiem,» uzsvēra Šefčovičs, apliecinot, ka zaļā darījuma mērķi paliek nemainīgi, atsaucoties uz ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķi – uzlabot Eiropas ekonomikas konkurētspēju, vienlaikus turpinot dekarbonizēt tās rūpniecības nozares.
Eiropas 2040. gada klimata mērķi oficiāli paziņos 2025. gada 1. ceturksnī. Eiropas Savienība ir viena no daudzajām Parīzes nolīguma parakstītājām, kas nokavējusi 10. februārī noteikto termiņu, līdz kuram vajadzēja iesniegt atjaunināto klimata plānu (nacionāli noteiktie ieguldījumi jeb NDC) ar pārskatītiem mērķiem 2035. gadam.
26. februārī ir paredzēts iesniegt arī pārskatu par Oglekļa emisiju robežkontroles mehānismu (CBAM). Intervijā laikrakstam Financial Times klimata komisārs Vopke Hoekstra izklāstīja Eiropas Komisijas plānu aptuveni 80% Eiropas uzņēmumu atbrīvot no pienākumiem saskaņā ar CBAM, ar ko ievieš t. s. oglekļa nodokli uz ES importētajām precēm. «Mazāk nekā 20 procenti uzņēmumu, uz kuriem attiecas šis nodoklis, ir atbildīgi par vairāk nekā 95 procentiem ražojumu emisiju.»
Lai rastos dziļāka izpratne par Eiropas Savienības politikas veidošanas sarežģītību, podkāsts How Green is Your Deal? sniedz ieskatu dažādos jautājumos par zaļā darījuma aspektiem.
Aktuālais janvārī. Konkurētspēja, zaļās prasības un autobūves nozare
Konkurētspējas kompass. 29. janvārī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) iepazīstināja ar iniciatīvu Konkurētspējas kompass; tā paredzēta grūtībās nonākušās Eiropas ekonomikas atdzīvināšanai. Stratēģijā, kuras pamatā ir Itālijas bijušā premjerministra Mario Dragi izstrādātais ziņojums par Eiropas konkurētspēju, uzsvērtas trīs galvenās rīcības jomas: inovācija, dekarbonizācija un drošība. Runājot par dekarbonizāciju, kā galvenā problēma ziņojumā ir minētas augstās un nepastāvīgās enerģijas cenas; tajā ir izklāstīti arī pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi tīrai un pieejamai enerģijai, kas ir Pieejamas enerģijas rīcības plāna pamatā. Uzstājoties Briselē, fon der Leiena uzsvēra, ka viena no galvenajām prioritātēm ir arī birokrātijas samazināšana, sakot, ka visaptverošajam likumprojektam par finanšu pārskatu sniegšanu sekos papildu tiesību aktu paketes, kurās galvenā uzmanība tiks pievērsta CBAM un Klimata likumam.
Zaļās prasības. 28. janvārī notika pirmā trīspusējo sarunu kārta par Vides prasību direktīvu. Direktīvas, ko Eiropas Komisija iesniedza 2023. gada martā, mērķis ir aizsargāt patērētājus no maldinošām ekoloģiskām norādēm. Pirmajā sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta tehniskā ceļveža izveidei, lai vadītu turpmākās diskusijas, nākamā sanāksme paredzēta 24. aprīlī. Saskaņā ar Eiropas parlamenta deputātes Delaras Burkhardas (S&D) teikto galvenie strīdi sarunās ir par apgalvojumiem, kas saistīti ar vidi, un klimata neitralitātes paziņojumu pārbaudi.
Autobūve. Pēc pirmās apspriežu kārtas Stratēģiskā dialoga par automobiļu rūpniecības nākotni ietvaros ir notikušas diskusijas, kuru rezultātā Eiropas Komisija 5. martā iepazīstināja ar rīcības plānu. Par stratēģisko dialogu, kas veidots pēc lauksaimniecības nozares iniciatīvas parauga, 2024. gada novembrī paziņoja fon der Leiena. Oficiāli dialogs sākās 30. janvārī. Tā mērķis ir risināt autobūves nozares problēmas, īpaši saistībā ar Ķīnas elektrisko transportlīdzekļu ražotāju pieaugošo konkurenci un iespējamu tirdzniecības konfliktu ar Amerikas Savienotajām Valstīm.