Cilvēki nebeidz pārsteigt. Zemkopības ministrs noorganizē semināru mežā un uzaicina uz to Latvijas Saeimas deputātus, lai viņi konkrētā vidē savām acīm ieraudzītu tur notiekošos procesus: kā klimatiskās izmaiņas ietekmē koku attīstību un augšanu, kā sadarbībā ar meža zinātniekiem tiek panākts, ka koki aug ātrāk, raženāki un lielāki, kādu postu mežam nodara laikā neapkaroti kaitēkļi un no meža neaizvākta bojātā koksne, kā pāraudzis mežs zaudē savu saimniecisko vērtību. Tātad ministrs aicina gūt praktiskas zināšanas un izpratni, lai netiktu pieņemti aplami un nepamatoti lēmumi. Ikviens par šādu iespēju mācīties tikai priecātos un būtu pateicīgs.
Taču aicinātie politiķi pasūta ministru trīs mājas tālāk un uz meža pasākumu neierodas. Viņi, kā saka, paši ir gudri, un tā vien izskatās, ka papildu zināšanas var traucēt viņu sirdsapziņai pieņemt sev vajadzīgos likumus. Ne jau tādus, kas nāktu par labu visai Latvijas meža nozares attīstībai.
Lai pretdarbības komplekss būtu pilnīgāks, tiek iedarbināti masu mediji. Tūlīt seko sižeti par kokrūpniekiem, kas ne tā cirtuši, ne tā pirkuši kokus, arī no AS Latvijas valsts meži. Esot zaudēti 30 miljoni eiro.
Šiem gudrajiem spriedējiem, kas šobrīd ir arī lēmumu pieņēmēji, nav pat nojausmas par aprites mehānismu, kas darbojas meža nozarē un padara to par vienu no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm ar nozīmīgu devumu budžetā.
Kad pirms 27 gadiem ienācu meža nozarē, tā bija mana pirmā mācība: šis aprites aplis, kur savienojas vienā veselumā koku stādīšana, audzēšana un kopšana, mežizstrāde, koksnes pārstrāde būvniecības materiālos, koka mājās, mēbelēs un citās noderīgās lietās un atkal jaunu stādu audzēšana un mežu atjaunošana. Viss savienots vienotā asinsritē. Tiklīdz kāds posms izkrīt, tā aprites sistēma apstājas. Tas ir tāpat kā cilvēkam ar sirdsdarbību, kas ir dzīvības jautājums.
Tāpēc, kad no Valsts meža dienesta (VMD) tika atdalīta un izveidota AS Latvijas valsts meži, galvenā doma nebija, kā pēc iespējas vairāk no tās izspiest ieņēmumus peļņas nolūkos, bet gan kā palīdzēt stabilizēt visu šo meža nozares kopējo asinsriti. Lai pēc iespējas lielāki ienākumi tiktu gūti no visas nozares aprites. Līdz ar to, lai arī gadu gaitā AS Latvijas valsts meži spējusi bagātīgi papildināt valsts budžetu, primāra bijusi sadarbība tieši ar visu nozari kopumā. Šis uzņēmums nekad nav skatīts un vērtēts atrauti no kopējās aprites. It īpaši nozarei grūtos brīžos, kad tirgi sabremzējas un citās valstīs resursu cenas krītas. Arī mums tad koku pārdošanas cenas ir jāsamazina vismaz līdz Eiropas vidējām cenām, lai nezaudētu konkurences cīņā un mūsu kokrūpnieku uzņēmumi nebankrotētu ar visām no tā izrietošām sekām: slēgšana un cilvēku atlaišana.
Pirms neilga laika bija tāds brīdis, un jāsaka, valdība rīkojās atbildīgi, šodien no dažiem pārgudriem politiķiem saņemot pārmetumus un absurdus apgalvojumus. Taču meža nozare ir vienota un spēcīga, un dažu nejauši valsts vadībā iekļuvušo aplamie spriedelējumi to nespēs ne novājināt, ne sagraut.
Prieks, ka Latvijas meža nozare aizvien vairāk ar savu darbību gūst pasaules ievērību un pie mums brauc pieredzes apmaiņā. Septembrī pirmo reizi Rīgā norisinājās starptautiskā dendrohronoloģijas konference. Šis pasākums iezīmēja īpašu notikumu gan Latvijas, gan Eiropas mežzinātnes vidū.
Oktobrī tika atklāts ikgadējais Ziemeļvalstu kokrūpniecības forums, kuru šogad uzņēma Latvija. Forums pulcēja pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas,
Bet Ķīpsalā noslēdzās Baltijas lielākā mēbeļu, interjera un dizaina izstāde Riga Furniture and Interior 2025, vienlaikus rīkojot tikšanos biznesa konferencē.
Par to visu un daudz citām nozarei svarīgām norisēm lasīsim žurnāla Baltijas Koks novembra numurā.
Spēku, izturību un joprojām spēju turēties kopā! Tas meža nozari padara tikai stiprāku.
Lai viss izdodas!
Dzidra Smiltēna