Adventa vainagā jau deg sveces, un laiks arvien tuvāk mūs nes Ziemassvētkiem un jaunam gadam. Cilvēki, noguruši no novembra tumsas, ilgojas pēc pagrieziena uz gaismas pusi un noteikti arī labām pārmaiņām gan savā, gan visas valsts dzīvē. Ja citus gadus runājām, ka gada nogale ir laiks, kad mazliet paskatāmies atpakaļ un pavērtējam, ko esam paveikuši, šogad lielākajai daļai negribas mest skatu aizvadītajā gada daļā. Cilvēki tā arī saka – pārāk daudz bijušas melnās dienas, pārāk daudz dzirdēti solījumi, kuri pēc tam nav pildīti, pārāk bieži teikti klaji meli un redzēta gļēva, valstsvīru necienīga rīcība. Satiktie paziņas man ir teikuši: es vairs televizorā neskatos tos raidījumus, kur runā par nebūšanām. Slēdzu ārā, jo nav vairs spēka to uzklausīt. Tas nozīmē, ka cilvēki sākuši nogurt no negāciju pārpilnības un viņus sāk pārņemt vienaldzība pret to, kas notiek valstī. Rodas neticība, ka kaut kas var mainīties uz labu. Tā ir ļoti slikta zīme, jo tā var zaudēt arī ticību savai valstij un tam, ka mēs spējam to sekmīgi pārvaldīt.
Arī meža nozare gadu beidz, neskaitot ieguvumus un panākumus, bet gan rakstot vēstules valsts vadītājiem un uzrunājot sabiedrību. Lai arī paši strādājuši pārdomāti un rūpīgi, radījuši darbos inovācijas un investējuši jaunos produktos un ražotnēs, valstī notiekošais radījis apdraudējumu turpmākai darbībai un varbūt pat nozares pastāvēšanai.
Mēs visi atceramies meža nozares lielo protestu pavasarī pie Ministru kabineta. Toreiz nācām kopā un prasījām tikai vienu – uzticēties profesionāliem meža nozares speciālistiem un zinātniekiem un, pieņemot valstiskus lēmumus, balstīties viņu zināšanās un pieredzē. Pie protestētājiem iznāca premjere, vides ministre un zemkopības ministrs. Klātesot simtiem cilvēku, viņi solīja sabalansēt vides un saimnieciskās intereses, samazināt birokrātisko slogu un ieviest taisnīgas kompensācijas meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi. No šo solījumu brīža pagājis jau vairāk nekā pusgads, taču nekas nav pavirzījies uz priekšu. Lēmumi nav pieņemti, bet Eiropas regulas jau stājušās spēkā. Tās ietekmēs un nopietni apdraudēs meža nozari un arī valsts budžetu, jo tieši šī nozare dod lielu pienesumu valsts ekonomikā.
Ziemassvētku sveiciena vietā nu meža nozare uzrunā sabiedrību ar vēstījumu: vai ir dzīve bez koka? Atbildot uz šo jautājumu ar skaidru – NĒ! Jo pasaule strauji un nenovēršami mainās. Tuvojas brīdis, kad nafta un gāze beigsies. Alternatīva ir bioekonomika, kur koksne aizstās visu, ko līdz šim ieguvām no naftas.
Šajā vēstījumā izskan aicinājums un arī lūgums tautai:
«Ir laiks drosmīgiem un pārdomātiem lēmumiem PAR Latvijas ekonomisko dzīvotspēju, sabiedrības labklājību un drošību.»
Lai gan ir dažādi šķēršļi, meža nozares cilvēki savās ikdienas gaitās godprātīgi dara savu darbu, bieži apzinoties, ka šī darba augļi ienāksies tikai Latvijas nākotnē. Žurnāla Baltijas Koks decembra numurā stāstām par vienu šādu cilvēku, kurš kopā ar ģimeni aprūpē gandrīz 200 hektāru meža, kur lielākā daļa ir jaunaudzes, kas pamazām pāriet briestaudzēs. Visus darbus viņi paveic pašu rokām, un viss, ko iestāda, aug un priecē ar savu zaļumu. Šādos cilvēkos raugoties, mēs stiprinām ticību, ka Latvijai kā valstij ir nākotne. Mums visiem kopā turoties, nezaudējot cerību un par to cīnoties, izdosies!
Paies šis sveču gaismas piepildītais adventa laiks, un tad jau drīz visās Latvijas mājās, baznīcās, pilīs un būdiņās skanēs: «Klusa nakts, svēta nakts…» Atnesot Ziemassvētku brīnumu – ticību labām pārmaiņām mums ikvienam un mūsu Latvijai.
Lai svētīgi un mierpilni Ziemassvētki!
Dzidra Smiltēna