Eiropā senie meži aizņem aptuveni 8 miljonus hektāru jeb 4% no tās sauszemes platības. Seno mežu atrašanās vieta un attīstība ir cieši saistīta ar cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, konkrētiem dabas apstākļiem, meža produktu izmantošanu un zemes lietojuma maiņu. Arī Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropas zemienēs, seno mežu platības samazinājušās līdz salīdzinoši nelielai ainavas daļai. Kopš industriālā laikmeta sākuma 19. gadsimta otrajā pusē Latvijas ainavā veidojies īpatnējs seno mežu musturs, kas atspoguļo gan reģionālās, gan ekoloģiskās un kultūrvēsturiskās atšķirības.
Kopš 2022. gada Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā (LVMI) Silava īstenoti vairāki pētījumi par vēsturiskā meža seguma izpēti, kartogrāfisko datu analīzi un bioloģiski vērtīgo teritoriju vēsturisko attīstību.
Par šiem pētījumiem un to, kā vēsturiskie avoti palīdz izprast meža attīstības gaitu Latvijā, LVMI Silava vadošais pētnieks Kaspars Liepiņš sarunā ar kolēģiem Juri Zariņu un Mārtiņu Lūkinu.
Mārtiņš Lūkins
Juris Zariņš
Vecākie avoti – no zviedru kartēm līdz kroņu mežu plāniem
K. Liepiņš: Ir vairāki mežzinātnes institūta Silava pētījumi, par kuriem plašākā sabiedrībā zinām mazāk. Viens no tiem – pētījums Informācijas nodrošinājums par vēsturisko mežu segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību. Kādi ir senākie avoti, no kuriem var sākt veidot izpratni par to, kādi meži Latvijā bijuši agrāk?
M. Lūkins: Mūsu mērķis bija aptvert visus iespējamos avotus un atlasīt tos, kuros ir ne tikai apraksti, bet arī kartes. Senākie un detalizētākie ir 17. gadsimta beigu zviedru kartes un 19. gadsimta muižu plāni,īpaši kroņu mežu teritorijās. Kartes analizējām arī pēc to informatīvās vērtības – ko tās parāda un ko ne.
Mežsaimniecības sākums un tiesību akti
K. Liepiņš: Kad Latvijas teritorijā sākusies mērķtiecīga mežu apsaimniekošana un radušies pirmie tiesību akti?
M. Lūkins: Tas ir 18. gadsimta otrās pusesun19. gadsimta sākuma process. Muižās parādījās pirmie inventarizācijas darbi, bet plašākā mērogā – 19. gadsimta vidū. Cariskās Krievijas laikā, 1870. gados, izdoti pirmie norādījumi par meža aizsardzību, taču tie ne vienmēr tika ievēroti.
J. Zariņš: Valsts līmenī mežsaimniecība nostiprinājās pēc Latvijas Republikas dibināšanas, kad izveidojās sistēma ar vienotiem tiesību aktiem. Interesanti, ka Silavas arhīvā ir saglabāti taksācijas apraksti ar plašiem vēsturiskiem pierakstiem par konkrētu mežu attīstību, piemēram, Pokaiņu apkaimē.
Kartes – ne tikai vēstures liecība
K. Liepiņš: Cik lielā mērā šie senie kartogrāfiskie materiāli izmantojami praktiski, ne tikai kā vēstures liecības?
J. Zariņš: Noteikti ir izmantojami. Piemēram, nogabalu līmenī iespējams analizēt saimnieciskos lēmumus vairākos laika periodos. Vecie mežaudžu plāni ļauj izsekot līdz pat septiņiem ierīcības periodiem.
M. Lūkins: Mēs izmantojam arī algoritmus, kas ļauj analizēt nogabalu robežu nemainīgumu. Ja robežas paliek tās pašas, bet audzes vecums pieaug, tas liecina par noteiktu dabas stabilitāti vai bioloģiski vērtīgiem apstākļiem.
No muižām līdz valsts mežiem
K. Liepiņš: Kā veidojusies mūsdienu īpašuma struktūra – valsts un privāto mežu attiecība?
M. Lūkins: Vēsturiski valsts meži bija nelielas teritorijas – lielākoties Daugavas kreisajā krastā un Kurzemē. Lielākā daļa piederēja muižām. Zemes reformas laikā 20. gadsimta 20. gados šīs platības iekļāva valsts mežu fondā – tā radās mūsdienu valsts meži.
Arhīvi, aerofoto un starptautiskā sadarbība
J. Zariņš: Mums Silavā ir plaša vēsturisko karšu kolekcija, kas papildināta arī ar sadarbības partneru materiāliem. Piemēram, kopā ar platformu vesture.dodies.lv esam digitalizējuši daudzus kartogrāfiskos avotus.
M. Lūkins: Ir arī unikāli gadījumi – kāds cilvēks ASV palīdzēja mums iegūt Vācijas kara gaisa spēku (Luftwaffe) uzņemtos aerofoto no 1942.–1944. gada, kas ataino Latvijas teritoriju. Šādi sadarbības tīkli bieži sniedzas ārpus institūcijām.
Vecākās aerofotogrāfijas – nejaušs atradums
M. Lūkins: Interesants gadījums – no kino arhīva saņēmām aerofoto ar datējumu «1965. gads». Ainava izskatījās pārāk sakopta, tāpēc sākām šaubīties. Izrādījās, tās bija Latvijas aviācijas pulka uzņemtas bildes 1936. gadā, turklāt lielākie blokveida uzņēmumi, kas saglabājušies Latvijā.
J. Zariņš: Tie patiesi ir senākie šāda mēroga aerouzņēmumi, kas saglabājušies mūsu teritorijā.
Seno mežu jēdziens un nākamie pētījumu virzieni
M. Lūkins: Caur šiem pētījumiem nonācām līdz seno mežu koncepcijai. Tas nav tikai vecs mežs, bet vieta, kur mežs pastāvējis ilgstoši, pat ja cilvēks tajā saimniekojis. Svarīgi saprast šo jēdzienu Latvijas kontekstā – mūsu mežainās ainavas ir nepārtraukti mainījušās.
J. Zariņš: Plānojam turpināt darbu, salīdzinot pēckara jaunos mežusarilglaicīgiem meža tipiem, vērtējot to bioloģisko un strukturālo atšķirību.
Noslēgumā
K. Liepiņš: Pētījuma pārskats ir pieejams LVMI Silava tīmekļvietnē. Vai drīzumā sekos arī plašāka publikācija vai pat monogrāfija?
M. Lūkins: Tas ir mūsu plānos. Šie pētījumi palīdz ne tikai saprast mežu pagātni, bet arī veidot izpratni par nākotni – kā uzturēt līdzsvaru starp saimniecisko darbību un dabas un vēsturisko mantojumu, bet, kas ir vēl būtiskāk, pārvērtēt esošos priekšstatus un piedāvāt jaunus skatījumus uz ierastām lietām.
Raksts tapis, balstoties uz LVMI Silava raidierakstu sērijas sižetu Vēsturiskie meži Latvijā.
Pētījumu Informācijas nodrošinājums par vēsturisko mežu segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību līdzfinansējis Meža attīstības fonds.