Dr. geol. Ilze Ozola
Eiropas purvu zinātnieki un vides aizsardzības organizācijas gatavojas COP30 iepazīstināt ar dokumentu Peatland Breakthrough, ko varētu tulkot kā kūdrāju vai purvu izlaušanās. Un jāteic, ka pēdējos gados tēma purvi ir piedzīvojusi patiešām pamatīgu izlaušanos. Ja vēl pirms desmit gadiem purvi bija pelēkā zona dabas aizsardzības un klimata diskusijās, tad tagad tie ir kļuvuši par centrālo tēmu klimata stratēģijās un oglekļa aprites ekonomikā. Purvi pēkšņi ir kļuvuši par galveno spēlētāju uz globālās skatuves.
To es jūtu gan pēc tā, ka pamatīgi pieaug pieprasījums pēc pārgājieniem purvos, gan pēc tā, kādus jautājumus man tajos uzdod. Informācija ir, bet tā rada apjukumu – kā tad īsti ir ar tiem purviem un cik tad slikti ir iegūt kūdru. Ļoti gribētos cerēt, ka manu pārgājienu dalībnieki nav no tiem, kas sociālajos tīklos sūdzas par to, ka mums izzūd purvi un pie tā ir vainojama kūdras ieguve.
Pavisam nesen, gatavojoties vebināram par to, kā dabūt cilvēkus purvos, uzdevu mākslīgajam intelektam veikt sociālo tīklu analīzi par to, ko cilvēki publicē par purviem un ko par kūdras ieguvi.
Sociālo tīklu analīze par 2016.–2025. gadu parādīja strauju sabiedrības interesi par purviem, mitrzemēm un kūdrājiem – dabas un dabas atjaunošanas tēmas publicētas vairāk nekā trīs reizes biežāk nekā pirms desmit gadiem. Visaktīvākie periodi ir Pasaules kūdrāju diena (2. jūnijs) un Starptautiskā purvu diena (jūlija pēdējā svētdiena), kad fotogrāfiju skaits pieaug vairākkārt. Interesanti ir tas, ka apmēram 70% ierakstu ar purvu bildēm ir veikti, cilvēkiem esot dabā – pārgājienos, ogojot vai vienkārši baudot ainavu.
Savukārt kūdras ieguves tēma sociālajos tīklos parādās neregulāri, ar straujiem pīķiem – īpaši, kad 2024.–2025. gadā Īrijā Vides aizsardzības aģentūras dronu pārbaudes atklāja nelikumīgas kūdras ieguvi. Aptuveni 80% šo ierakstu ir negatīvas ievirzes. Pozitīvie ieraksti pārsvarā nāk no nozares profesionāļiem, kas uzsver atbildīgu apsaimniekošanu un nodrošinātas darba vietas.
Latvijā sociālie tīkli rāda līdzsvarotāku ainu – te biežāk redzamas izglītojošas, pētnieciskas un dabas baudīšanas publikācijas, un profesionāļu īpatsvars ir augstāks nekā Eiropā vidēji. Analīze arī atklāja, ka cilvēku emocionālā saikne ar purviem – to skaistums, klusums un neskartība – ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki veido ierakstus sociālajos tīklos. Man bieži vien rodas retorisks jautājums – vai cilvēki dotos uz purviem tik bieži, ja nebūtu sociālo tīklu?
Kas jauns purvos? Ja nu kāds par šo lietaino vasaru nesūdzējās, tie bija purvi. Sūnas auga, nesadalījās un veidoja kūdras slāņus. Šā gada kūdras ieguves un kūdras pieaugumu bilance noteikti bija par labu otrajam. Šā gada mitrums nozīmēja arī to, ka oglekļa bilance daudzviet kļuva pozitīvāka – purvi uzkrāja, nevis izdalīja CO₂. Ja mēs spētu kvantificēt katra slapjā jūlija ietekmi uz klimata mērķiem, mēs varbūt citādi vērtētu arī tā saukto slikto vasaru.
Patiesais krāsu sprādziens purvā sākas tieši tagad, kad pēc zelta rudens sāk iestāties rudens vulgaris – ar miglu, lietu, pelēkumu. Sūnu paklājs savu sarkani brūnzaļo krāsu nemainīs visu ziemu. Jau piekto gadu pēc kārtas tieši rudens ir aktīvākais purvā iešanas laiks. Ziemā nav viegli cilvēkus dabūt ārā no siltajiem mājokļiem, pavasarī purvos sākas putnu laiks, kas beidzas tikai jūlija sākumā. Augusts ir pārpildīts ar pilsētas svētkiem, festivāliem un «Ak, Dievs, tūliņ vasara beigsies!», un purvs nav prioritāšu sarakstā. Augustā parasti nelielos bariņos vai arī viena dodos saullēktu medībās. Un tad līdz ar vēsumu un skolas sākšanos pamostas interese par purviem. Īpaši 3. un 8. klases skolēniem, kam purvu tēma ir skolas programmā. Pagājušajā gadā kopā ar biedrību Bānīša draugu klubs izveidojām piedāvājumu – pēc izbrauciena ar bānīti doties pārgājienā Medema purva izstrādātajā un aizaugušajā daļā. Šis šobrīd ir pieprasītākais maršruts – īss, interesants, atšķirīgs un, kas svarīgi, pašā Rīgas pierobežā.
Kas jauns otrā frontes pusē? Vasara bija lietaina, kūdras ieguve Baltijas valstīs nepārsniedza 40% no ieguves, situāciju glābj normāla vasara Skandināvijas valstīs, Kanādā, arī Īrijā, kura no kūdras ieguves it kā ir atteikusies, bet šogad kaut kā sanāca iegūt aptuveni 300 000 tonnu (Latvijā šogad 417 000 tonnu). Līdz ar mazo ieguves apjomu kūdras cenas uzskrēja debesīs (sekas jutīsim pavasarī), un tām līdzi uzblīda dabas resursu nodoklis – no 70 centiem līdz 3,5 eiro/t. It kā lai varētu iegādāties emisiju kvotas. Bet diez vai kāds no mums ir tik naivs, lai cerētu, ka tad, kad mums tādas būs jāiegādājas (ja vispār tāds brīdis pienāks), nauda jau nebūs izmantota, lai kaut vai mazlietiņ aizlāpītu mūsu valsts budžeta milzīgos caurumus. Par to, cik kuram šis nodoklis būs liels, diskusijas vēl turpināsies.
Bet, atgriežoties pie purvu izlaušanās, diskusijas par purviem un cīņa par to aizsardzību un īpaši par atjaunošanu kļūst arvien karstākas un naudīgākas. Nav jau brīnums, jo, lai gan purvi klāj tikai aptuveni 3% no Zemes sauszemes virsmas, tie uzkrāj vairāk oglekļa nekā visi pasaules meži kopā.[1] Raksta sākumā pieminētais dokuments Peatland Breakthrough, kurš tiks publicēts nākamā gada sākumā, pagaidām vēl ir kā iniciatīva, kurai ir diezgan reāla iespēja izaugt stratēģijā un vēlāk regulā vai direktīvā. Ja kādam vēl liekas, ka direktīvas un regulas sākas Briseles gaiteņos, tad šis ir gana reāls pieradījums, ka nē – tās sākas kā šādi un līdzīgi dokumenti.
Kamēr vieni purvus apbrīno, citi baidās un vēl citi izliekas, ka tādu nav, Peatland Breakthrough ir mēģinājums pārvērst purvu tēmu par globālu investīciju prioritāti. Ja līdz šim klimata sarunās dominēja meži un atjaunojamā enerģija, tad tagad uz skatuves nāk purvi – klusi, dziļi, slapji un bīstami, bet ar milzīgu oglekļa potenciālu.
Ko tad paredz šī izlaušanās?
Līdz 2030. gadam jāpārtrauc cilvēka izraisītā neskarto kūdrāju zuduma tendence. Līdz 2030. gadam tiek atjaunoti vismaz 30 miljoni hektāru degradētu purvu. Līdz 2030. gadam jāizveido visi nepieciešamie nosacījumi ilgtspējīgai izmantošanai (wise use) un līdz 2050. gadam šī pieeja jāīsteno visos pasaules kūdrājos. Mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles emisijas kūdrāju sektorā, un jau līdz 2030. gadam jāsasniedz skaidrs progress šā mērķa virzienā. Lai to nodrošinātu, līdz 2030. gadam plānots mobilizēt vismaz 100 miljardus ASV dolāru, kas tiks ieguldīti kūdrāju saglabāšanā, atjaunošanā, mitrināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā. Un tas ir absolūtais minimums, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.
Tas nav vienas organizācijas vai fonda konkrēts budžets, bet mobilizējamas investīcijas no dažādiem avotiem – publiskais klimata finansējums, starptautiskie donori, attīstības bankas un privāto sektoru, tostarp oglekļa tirgus, mehānismi. Mērķis ir radīt globālu investīciju plūsmu, kas ļautu masveidā finansēt kūdrāju saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.
Šie skaistie vārdi un lielie skaitļi iezīmē jaunu domāšanas paradigmu. Purvi vairs nav neizmantojama zeme, tie ir klimata kapitāls. Un, tāpat kā jebkurš kapitāls, arī tas jāapsaimnieko ar gudrību, nevis bailēm vai aizliegumiem.
Tikmēr purvs jau uz palikšanu ir ielauzies manā dzīvē, ko nevar nepamanīt arī ārējās izpausmēs. Nē, sūnas man starp pirkstiem vēl neaug, bet bikšu un jaku kabatās tās ir atrodamas kopā ar izžuvušiem vaivariņiem un andromedām, bet zābaku zolēs saķērusies nākampavasar tik ļoti nepieciešamā kūdra.
[1] https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2018/02/ipcc_wg3_ar5_full.pdf