Aigars Roga
Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments (USDA), izmantojot Meža resursu perspektīvas modeli (FOROM), ir sagatavojis jaunas prognozes par pasaules apaļkoksnes un meža produktu pieprasījumu. Prognozes ir sagatavotas četriem globālās klimata sasilšanas un ekonomiskās izaugsmes scenārijiem – 1) zemāka sasilšana, mērena izaugsme; 2) augsta sasilšana, zema izaugsme; 3) augsta sasilšana, mērena izaugsme; un 4) augsta sasilšana, augsta izaugsme –, pamatojoties uz Starpvaldību ekspertu grupas klimata pārmaiņu jautājumos četriem «kopējiem sociālekonomiskajiem scenārijiem», kas paredz atšķirīgu klimata politiku.
Saskaņā ar prognozēm no 2022. līdz 2030. gadam pasaules pieprasījums pēc pārstrādātas apaļkoksnes atkarībā no scenārija palielināsies par 4–8%, tātad tuvākajā nākotnē paredzams mērens pieaugums. No 2022. gada līdz 2050. gadam ražošana varētu palielināties par 6–32% (ilgākā laika posmā nenoteiktība būtiski palielināsies). Attiecībā uz apaļkoksnes apjomu prognozētais pieaugums līdz 2050. gadam atkarībā no scenārija svārstās no 240 miljoniem kubikmetru līdz 1 200 miljoniem kubikmetru.
Jāuzsver, ka sniegtās prognozes ir balstītas uz datiem, kas raksturo esošos tirgus. Tādējādi tajās nav iekļauti jauni produkti vai nākotnes pieprasījums pēc produktiem, kas, iespējams, ir attīstības sākumposmā. Turklāt galvenie virzītājspēki, kas izmantoti USDA aplēsēs, kuru pamatā ir FOROM, ir ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju skaita pieaugums; modelī nav skaidri iekļauta, piemēram, meža produktu un fosilo produktu aizstāšana kā virzītājspēks. Citi modeļa ierobežojumi ietver kavēšanos jaunu datu iekļaušanā un dažu produktu kategoriju, piemēram, inženierijas koka izstrādājumu, biodegvielas un ķīmisko vielu, apkopošanu.
Saskaņā ar nesen veikto analīzi Eiropas Savienības mežu platība veido tikai 3,9% no pasaules kopējās mežu platības, bet 43% no pasaules meža produktu eksporta vērtības (127 miljardi ASV dolāru 2022. gadā). Turpretī Āfrikā ir gandrīz 16% no pasaules mežu platības, bet tā saražo mazāk nekā 2% no pasaules meža produktu eksporta vērtības. Tas ir tāpēc, ka Āfrika aptuveni 90% iegūtās koksnes izmanto kā kurināmo apkurei un ēdiena gatavošanai un lielākā daļa tās koksnes eksporta ir neapstrādāta (t. i., apaļkoksne). Tādējādi Āfrika ne tikai patur mazāk nekā 10% koksnes vērtības, bet arī rada mazāk nekā 10% no darba vietām, ko tā varētu radīt, ja tiktu ražots un eksportēts lielāks daudzums gatavās produkcijas un pusfabrikātu. Dažas Āfrikas valstis cenšas palielināt koksnes eksporta vērtību. Piemēram, Gabona kopš 2010. gada ir aizliegusi apaļkoku eksportu, lai veicinātu lielāku koksnes pārstrādi valstī; pēc kā zāģmateriālu ražošana no 2009. līdz 2022. gadam palielinājās gandrīz četras reizes (no 2,8 miljoniem kubikmetru līdz 10,3 miljoniem kubikmetru), bet apaļkoku eksports samazinājās gandrīz līdz nullei (no 1,7 miljoniem kubikmetru 2009. gadā līdz 0,01 miljonam kubikmetru 2022. gadā). Gabonas valdība ir ieviesusi vairākus citus politikas pasākumus, lai attīstītu valsts meža nozari.
ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija ir veikusi papildu aplēses, lai iekļautu trīs jaunu meža produktu potenciālo ietekmi, kas tiek uzskatīti par visdaudzsološākajiem koksnes produktiem neatjaunojamo materiālu aizstāšanai plašā mērogā: 1) masīvkoksne/šķērsām līmēta koksne (CLT) būvniecībai; 2) mākslīgās celulozes šķiedras no šķīstošas koksnes masas, ko galvenokārt izmanto tekstilrūpniecībā; un 3) koksnes kurināmais bioenerģijai. Tiek lēsts, ka pieprasījums pēc šiem produktiem līdz 2050. gadam palielinās apaļkoksnes patēriņu par 272 miljoniem kubikmetru gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu, kas nozīmē, ka kopējais apaļkoksnes patēriņa (ražošanas) pieaugums (bāzes scenārijs + jaunie produkti) visā pasaulē šajā periodā būs aptuveni 49%. Jāņem vērā, ka šī prognoze attiecas uz pieprasījumu pēc koksnes izstrādājumiem. Vairāki ceļi, kas apvieno lielāku mežizstrādes un apstrādes efektivitāti, otrreizēju pārstrādi un mežu un koku stādīšanu, tostarp agromežsaimniecības sistēmās un balstoties uz atjaunošanas centieniem, var nodrošināt ilgtspējīgu koksnes piegādi tādā apjomā, lai apmierinātu pieprasījuma pieaugumu, tādējādi atbalstot bioekonomiku. Atbilstoši tradicionālajiem meža nozares perspektīvas pētījumiem iepriekš minētajā diskusijā galvenā uzmanība ir pievērsta prognozēm par meža produktu un apaļkoksnes apjomu. Tomēr valsts ekonomikai un meža nozares ienākumiem šo produktu vērtība var būt svarīgāka nekā to apjoms.