Nesen veiktā padziļinātā pētījumā Sākotnējie pierādījumi par skujkoku trūkumu un cietkoksnes pieejamību ES reģionos atklāta ievērojama piedāvājuma nelīdzsvarotība Eiropas meža bioekonomikā. Vāgeningenas Universitātes, Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra un citu institūciju pētnieki analizēja Eiropas Meža nozares datubāzes (EUFID) datus un atklāja kritisku neatbilstību starp koksnes resursiem un pārstrādes jaudām Eiropas valstīs. Pētījuma rezultāti liecina: lai gan Eiropas mežsaimniecības infrastruktūra ir plaša, tā, iespējams, nav pilnībā saskaņota ar pašreizējo un nākotnes pieprasījumu pēc koksnes.
EUFID dati liecina par lielām pārstrādes jaudām visā Eiropā, proti, celulozes un papīra ražotņu jauda ir 427 miljoni m3, bioenerģijas ražotņu jauda – 102 miljoni m3, kokzāģētavu jauda – 153 miljoni m3. Tomēr reģionālie novērtējumi Vācijā, Norvēģijā un Čehijā liecina par to, ka skujkoku koksnes pieejamība, kas ir ļoti svarīga kokzāģētavām un bioenerģētikas nozarei, var kļūt nepietiekama. Čehijā trūkst 3,4 miljonu m3, Norvēģijā – 1,5 miljonu m3 un Vācijā – 3,8 miljonu m3 skujkoku. Turpretī Vācijā konstatēts cietkoksnes pārpalikums, kas lēšams 3 miljonu m3 apmērā, un pētnieki uzskata, ka tas varētu veicināt cietkoksnes pārstrādes darbību paplašināšanos.
Vācijā kokzāģētavas un bioenerģijas ražotnes saskaras ar sarežģītu situāciju. Ar pārstrādes jaudu aptuveni 42,1 miljoni m3 Vācijā ir pieejami 65,2 miljoni m3 šķirotas koksnes, kas liecina par vispārēju pārpalikumu. Tomēr sadalījums liecina, ka zāģētavās trūkst skujkoku koksnes, ko kompensē cietkoksnes pārpalikums. Bioenerģētikas nozarē reģistrētā nominālā jauda ir 3,7 miljoni m3, bet kopējā šķeldotās koksnes jauda ir 28 miljoni m3, kas ietver lielu daudzumu biomasas, kura paredzēta mājsaimniecību kurināmajai malkai.