Antra Viļuma, Dr. Arch.
Jaunās ģimnāzijas Igaunijā no koka konstrukcijām
Igaunijā jaunās skolu ēkas tiek būvētas, domājot par valsts attīstību un ilgtspēju nākotnē. Kvalitatīvai izglītībai ir liela nozīme valsts un sabiedrības izaugsmē, un igauņi uzskata, ka tam ir jānotiek ilgtspējīgā vidē un mūsdienīgās ēkās. Vairākas no jaunuzceltajām skolām būvētas no koka konstrukcijām, vienlaicīgi nodrošinot gan apbūves ilgtspēju un klimata neitralitāti, gan vērtīgu pieredzi projektētājiem un būvniekiem, izmantojot vietējo ražotāju koka būvizstrādājumus.
Pēdējo piecu gadu laikā ir uzbūvētas 13 jaunas valsts vidusskolas, kas kopā izmaksāja 145 miljonus eiro. Jaunās skolas atrodas: Kohtla-Jervē (Kohtla-Järve), Paidē, Rakverē, divas Narvā, Tabasalu, Sāremā (Saaremaa), Raē, Sauē un Vīmsi (Viimsi), kā arī 3 skolas – Mūzikas un Baleta skola (MUBA), Pelgulinas ģimnāzija un Mustamē (Mustamäe) ģimnāzija – galvaspilsētā Tallinā. Dārgākā no visām ir MUBA ēka – tā izmaksāja 33,4 miljonus eiro, Pelgulinas ģimnāzija – 21,7 miljonus eiro, bet Raes un Mustamē ģimnāzijas – 12–13 miljonus eiro. Kopējās izmaksās ir iekļauts arī interjers un teritorijas labiekārtojums, kas visos projektos ir rūpīgi izstrādāts un realizēts.
Pirmā no jaunajām skolām un arī pirmā koka konstrukciju skolas ēka tika uzbūvēta 2018. gadā Vīmsī, kas atrodas blakus Tallinai un kur pēdējās desmitgadēs strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits. Kopumā no jaunajām skolām astoņas (Paidē, Rakverē, Narva Eesti, Tabasalu, Sāremā, Rae, Vīmsi, Pelgulinā) ir uzbūvētas no koka konstrukcijām, un gandrīz visām ir vietējie projektētāji un arī izmantots pašmāju līmētais koks, visbiežāk Arcwood ražotais GLT un CLT. Arī iekšējā apdarē skolās daudz izmantoti dabīgi vietējie materiāli. 2023. gadā Igaunijā tika plānots būvēt trīs valsts ģimnāzijas – Mustamē, Pelgulinā un Tenismē (Tõnismäe), tomēr dažādu (arī finansiālu) ierobežojumu dēļ Tenismē skolu nesāka celt. 2024. gadā tika aktualizēta problēma, ka jauno skolu būvniecība liedz paaugstināt algas pedagogiem – lai gan lielākais līdzekļu apjoms nāk no Eiropas Savienības fondiem skolu tīkla sakārtošanai, tomēr arī valsts līdzfinansē skolu būvniecību. Izglītības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka šī nav nelietderīgi iztērēta nauda, un lielos tēriņus pamatoja ar darba apstākļu uzlabošanu un iespēju nodrošināt skolotājiem pilnas slodzes darbu vienā skolā, lai viņiem nav jāstrādā vairākās skolās. Jauno skolu vajadzību ietekmē arī jaunais likums, kas nosaka valsts ģimnāzijas nepieciešamību katrā novadā.
Jaunajām valsts ģimnāzijām katrai ir sava specializācija un Pelgulinas skolas kopējā tēma ir ilgtspēja sabiedrībā un vidē. Attiecīgi pilnīgi visi mācību priekšmeti no zīmēšanas un dizaina līdz pat fizikai un ķīmijai akcentē ilgtspējas tēmu, tāpēc arī skolas vide un apkārtne ir par un ap ilgtspēju.
Atklāšanas gadā Pelgulinas valsts ģimnāzijā uz 360 vietām 10. klasē pretendēja 2769 skolēni. 2024. gadā skolā mācības sāka jau otra 10. klase, un šoruden skolēni tiks uzņemti trešo gadu tādējādi skolā kopā pirmo gadu būs 1080 skolēni, kas mācīsies 10., 11. un 12. klasē. Ņemot vērā lielo paralēlo klašu skaitu, skolēniem ir iespējams specializēties dažādās jomās, izvēloties viņus interesējošos mācību priekšmetus un tematiskos moduļus.
Arhitektu birojs Must uzvarēja Igaunijas Valsts nekustamo īpašumu rīkotajā konkursā par valsts ģimnāzijas projektēšanu Pelgulinas apkaimē. Birojs arī iepriekš ir projektējis skolu ēkas, izmantojot koka konstrukcijas, bet šajā projektā tas apvienojis visu iepriekš gūto pieredzi un zināšanas, pilnveidojot tās un piedāvājot kaut ko jaunu. Arhitektu ideja bijusi sapludināt iekštelpu ar ārtelpu, veidojot unikālu vidi skolēniem un arī apkaimes iedzīvotājiem. Visas jaunās valsts skolas ir veidotas tā, lai apkārtējiem iedzīvotājiem būtu gan vieta āra aktivitātēm un sportošanai, gan dažādiem izglītojošiem un kultūras pasākumiem telpās.
Turpat netālu atrodas Pelgulinas vidusskola, bet kopš 2023. gada tajā skolēnus 10. klasē vairs neuzņem, un, kad uzņemtie vidusskolēni mācības beigs, tā kļūs par apkaimes pamatskolu. Šobrīd gan tās abas ir Pelgulinas vidusskolas un meklējot svarīgi zināt, ka jaunās skolas adrese ir Kolde puiestee 67a.
Pelgulinas valsts ģimnāzijas ēka būvniecības laikā bija lielākais koka konstrukciju projekts Igaunijā un vēl aizvien ir viena no lielākajām jaunajām koka būvēm valstī, uz kuru vizītēs dodas gan projektētāji, gan citi nozares pārstāvji pieredzes apmaiņā.
Četru stāvu ēku veido trīs savstarpēji savienoti kubveida apjomi ar apbūves platību 3773 kvadrātmetri un kopējo telpu platību 8274 kvadrātmetri. Ģimnāzijas ēkā 85% konstrukciju ir veidotas no līmētā koka kolonām un sijām, kas kombinētas ar krusteniski līmētajiem koksnes paneļiem, kopumā izmantojot 2800 kubikmetrus līmētās koksnes konstrukcijās, kas daudzviet ir arī iekšējā apdare. Papildus 3600 kubikmetri termokoksnes izmantoti ēka fasādes konstrukcijā.
Ēkas fasāde un ārējā apdare vienlaicīgi ir kā trīs dimensiju ornamentāls režģis un arī konstruktīvs risinājums, kas pasargā ēku no pārkaršanas saulē un telpas no tiešajiem saules stariem. Fasādes risinājumam izmantota termokoksne, kas veido daudzkārtu ažūru koka režģi. Termokoksne piemērota āra apstākļiem, jo apstrādāta speciālās tvaika kamerās jeb krāsnīs augstā temperatūrā (180–220 grādu), tādējādi samazinot organisko vielu apjomu koksnē, attiecīgi samazinot arī iespēju koksnes dimensiju izmaiņām un trūdēšanai. Termokoksnes ražotne Termory atrodas netālu no Tallinas, un arī tai šāds termokoksnes izmantojums bija jaunums. Gandrīz metru dziļā fasādes konstrukcija simboliski savieno iekštelpas ar apkārtējo vidi. Koka detaļu raksts veidots tā, lai neaizsegtu skatu pa logiem, bet nodrošinātu ēnojumu saulainajās dienās dienvidu pusē. Termokoksnes detaļas savienotas, lai neveidotas vietas, kur uzkrāties mitrumam, un arī visi stiprinājumi ir no nerūsējošā tērauda. Savukārt visiem vertikālo koku augšējiem galiem ir izveidoti kompozītmateriāla jumtiņi jeb uzgaļi. Apakšēja fasādes daļa veido aptuveni 300 metru garu solu un sēdvietas pa visu skolas ēkas perimetru, kas šādā veidā padara ēku arī kā daļu no labiekārtojuma koncepcijas, kurā dažādu funkciju zonas sniedzas līdz pat netālajam mežam. Telpiskā fasāde ir arī nozīmīga daļa arhitektūras koncepcijā par interjera un eksterjera sapludināšanu. Ēkas fasāde nedaudz atgādina arī japāņu arhitekta Kengo Kumas (Kengo Kuma) projektus, un tas, iespējams, bijis iemesls, kāpēc kāds japāņu uzņēmums vēlējies jaunajā būvē īrēt telpas birojam, bet diemžēl to nepieļauj ne telpu daudzums, ne finansējuma noteikumi.
Jaunās skolas centrs jeb sirds ir vestibils, kas apvienots ar ēdamtelpu un abu stāvu gaiteņu zonu. Tā arī ir kopīgu pasākumu zāle dažādām aktivitātēm. Interjera galvenais elements un akcents ir koka kāpnes, kas savieno divus stāvus papildus parastajām kāpnēm un vienlaicīgi kalpo kā sēdvietas pasākumos un arī kā atpūtas vietas skolēniem starpbrīžos.
Atbilstoši pēdējo gadu tendencēm arvien biežāk izglītības iestādēs nav atsevišķas zāles skolas sanāksmēm un svētkiem, kas tiek lietotas reti, bet tērē resursus, tās apsaimniekojot un uzturot. Mūsdienīgās skolā arvien vairāk tiek nojauktas robežas un noteikumi, padarot mācību procesu atraktīvāku, piedāvājot mācību procesu realizēt dažādās vietās skolā gan iekšā, gan ārā, ja to ļauj laika apstākļi. Simbolizējot dabas ienākšanu telpās, skolas ēkā ir trīs koki, kas iestādīti zemes līmenī un ir kā interjera elements vestibilā un bibliotēkā. Pēc diviem gadiem koki izskatās labi iedzīvojušies, tomēr skolas personāls saka, ka lapas esot apsēdis kāds kukainis un tiekot meklēts veids, kā ar to cīnīties.
Skolas ēkas makets ir izstādīts otrā stāva gaitenī un ir kā uzskates materiāls skolēniem. Skolotāji un skolēni ir apmierināti ar jaunās skolas iekārtojumu. Uz jautājumu par skolas ikdienas ekspluatāciju, skolas pārstāvji atzīst, ka jebkuras tehniskās nepilnības, ja tādas rodas, tiek ātri izpētītas un risinātas. Viena no telpām kuba apjoma iekšpusē ir atzīta par mazāk pievilcīgu, jo tai nav logu un ir samērā zemi griesti, bet pagaidām to mazāk lietoja, jo tehniski ar telpu viss ir kārtībā.
Sporta zāle ir sadalāma divās daļās un ir savienota ar ārtelpu. Skolai ir arī velosipēdi, ko izmantot sportošanas vajadzībām. Skolas apkārtnē ir aktīvās atpūtas, sporta un izstāžu zona. Pie skolas ir stāvvieta 40 automašīnām un 360 velosipēdiem, lai veicinātu aktīvu dzīvesveidu.
Skolas apkārtnē iestādīti 80 jauni koki papildus saglabātajiem stādījumiem. Lielākā daļa pagalma ir klāta ar granīta granti, kurai ir mazāka oglekļa pēdas nospieduma daļa salīdzinājumā ar betona segumu. Lietus ūdens savākšanai nav plānota atsevišķa kanalizācija, lai tas iesūcas zemē, samazinot nepieciešamību pēc papildu laistīšanas ar tīru ūdeni. Ainavas veidošanai ir izmantota no tās pašas vietas (zem uzbūvētās ēkas un ceļiem) izrakta augsne, izvairoties no augsnes transportēšanas no citām vietām, atvieglojot vietējo augu tālāku izplatīšanos.
Skolas ēku būvnieks ir uzņēmums Merko Ehitus, kas būvēja pirmo koka konstrukciju skolu Vīmsi un arī Rae ģimnāziju no koka, uzkrājot zināšanas un pilnveidojot savu pieredzi ar koka konstrukciju projektiem. Lai arī visām ēkām ir viens pasūtītājs, katrai ir cita koncepcija, ko iecerējis projektētājs atkarībā no savas pieredzes, tāpēc būvuzņēmums ar pieredzi koka konstrukciju projektos ir kā pievienotā vērtība.
Atrašanās vieta: Kolde puiestee 67a, Tallina
Nodots ekspluatācijā: 2023
Projektētājs: OÜ Arhitekt Must
Interjera projektētājs: OÜ Pink
Labiekārtojuma projektētājs: OÜ Kino Maastikuarhitektid
Būvuzņēmums: Merko Ehitus Eesti
