AS Latvijas valsts meži (LVM) pabeigusi pirmo darbu cēlienu Palšu purvā, kur tuvāko četru gadu laikā vairāk nekā 350 hektāru platībā tiks būtiski uzlabota purva ekosistēma, stabilizējot hidroloģisko režīmu un uzlabojot purva biotopa struktūru. Lai iespējami plašai sabiedrības daļai parādītu purva unikalitāti, tiks izveidota dabas izziņas taka.
2005. gada oktobrī Palšu purvā tika sākti pirmie biotehniskie pasākumi, kas paredzēja 20 hektāru platībā veikt dabīgam purvam neraksturīgo koku zāģēšanu.
Skaidro LVM Rietumvidzemes reģiona mežizstrādes vadītājs Ģirts Vēveris:
«Palšu purva atjaunošana rit vairākos darbu poligonos, kur katrā veicami savi darbi. Līdz 2025. gada beigām ar tehniku veicamos darbus esam pilnībā pabeiguši. Sākotnēji nebija 100% pārliecības, vai purvā spēsim šos darbus veikt ar tehniku, jo augsnes nestspēja ir vāja. Savukārt ar rokas instrumentiem darbu izpildes laiks būtu nesamērīgi ilgs un to nevarētu izdarīt plānotajā laikā. Tāpēc labi, ka izdevās vienoties ar pakalpojuma sniedzēju, kuram iepriekš bijusi pieredze kūdras ieguves darbos, kas lieti noderēja arī Palšu purvā.»
Jebkuri purvā veicamie darbi ir sarežģīti augsnes zemās nespējas un visbiežāk arī sarežģītās piekļuves dēļ. Palšu purvā kokus retināja ar kniebējgalvu aprīkots ekskavators, kuram nestspējas nodrošināšanai izmantotas 140 cm platas kāpurķēdes ierasto 70 cm vietā. Tehnikas aprīkojums ļauj darbus ne vien fiziski droši paveikt, jo samazina tehnikas grimšanas risku, bet arī videi saudzīgi, jo platās ķēdes nerada rises.
Kniebējgalvas aprīkojums ļauj izpildīt arī būtisku vides ekspertu nosacījumu: kokus zāģēt iespējami zemāk – celma virszemes daļa nedrīkst pārsniegt 15 cm augstumu. Šāds nosacījums nodrošina daudz mazāku koku atvašu dzīšanas spēju.
Nākamais darbu cēliens Palšu purvā tiks sākts 2026. gadā, kad kokaugu apaugums tiks novākts pārējos darbu poligonos. Dabas izziņas taku vairākos posmos plānots izbūvēt līdz 2029. gada rudenim, savukārt darbu plānošana, kas saistīti ar hidroloģiskā režīma stabilizēšanu, notiek jau šobrīd.