Foto. No kreisās: Sergejs Konotopovs, Aleksejs Naumovs, Elīza Ozola, Dmitrijs Lapidus, Mārtiņš Vimba.
SIA Mappost darba lauks ir programmēšana – kravas pārvadātāju maršrutu plānošna. Uzņēmuma radītā programma akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) vajadzībām ir unikāla. Šis risinājums tapis inovāciju partnerībā – tas nozīmē kaut kā jauna, nebijuša radīšanu. LVM, izmantojot šo inovāciju, izdodas samazināt ar koksnes kravas pārvadājumiem saistītus izdevumus.
Par inovatīvu uzņēmējdarbību Mappost saņēmis meža nozares atzinību – Zelta čiekuru.
Risinājums, kāda citur pasaulē nav
Katru dienu pa Latvijas ceļiem kursē kokvedēji, kas no krautuvēm valsts mežos koksni nogādā līdz pārstrādes uzņēmumiem. Katra nobrauktā kilometra, pie stūres pavadīto stundu un visu nosacījumu ievērošanas plānošana ir ļoti sarežģīts uzdevums.
Plānojot cirsmas, LVM novērtē, cik un kāda tur būs koksne – zāģbaļķi, malka, enerģētiskā koksne. Produktu veidu ir ļoti daudz. Brīdī, kad sākas izstrāde, jau ir zināms, kas koksni ir nopircis un uz kurieni tā jāved. LVM garantē, ka koksne tiks piegādāta pircēja ieplānotajā laikā. No krautuvēm valsts mežos līdz kientiem katru dienu kursē aptuveni 200 mašīnu, vidēji piegādājot 700–800 kravu.
LVM struktūrvienības Koksnes piegādes izpilddirektors Mārtiņš Krūze stāsta: «Tā kā maršrutu saplānošana 800 kravām dienā nav cilvēka spēkos, mums jau bija savs risinājums, taču tas bija novecojis. Mēģinājām atrast gudrāko, kas varētu palīdzēt. Skandināvijā, kura meža apsaimniekošanā ir viena no līderēm pasaulē un no kuras mēs esam daudz mācījušies, vēsturiski veidojušās citas tradīcijas. Tur meža īpašnieks kravu līmenī pats neplāno piegādes pircējam. Tur nolīgtā transporta kompānija šo procesu plāno pati. Vai tā nav lētāk? Tur jau tā lieta, ka lētāk tā nesanāk. Kad koksnes pievešanu plānos pārvadātājs, vispirms tas plānos savu izdevīgumu. Turklāt, ja pārvadājumi tiek plānoti nevis pa reģioniem, bet pa visu Latviju, iespējams panākt labāko kravu piegādes kombināciju un secību. Jo plašāka teritorija, jo labāks iznākums. Tā mēs varam konkurēt.»
SIA Mappost valdes loceklis Mārtiņš Vimba savukārt norāda: «Mēs risinām ļoti lielus un ļoti sarežģītus uzdevumus. Katrs maršruts sākas citā vietā, katram ir savi nosacījumi, savs apjoms, savs produkts, savas cenas. Viss paliek aizvien sarežģītāk. Koksnes piegāžu plānošanai ir specifiskas nianses. Īsākais ceļš ir tikai viena no lietām, kas ietilpst kokvedēja maršruta optimizācijā. Jā, sākumā klasiskais variants bija atrast īsāko ceļu. Iedziļinoties izrādījās, ka īsākais ceļš nav tas lētākais.» Uzņēmuma vadītājs paskaidro, ka, izmantojot speciāli veidotus algoritmus un pielāgojot tos industrijai, ieguvums ir 20–25 procenti. Tas nozīmē, ka simts mašīnu vietā pārvadātāji var izmantot astoņdesmit. Ja ņem vērā, ka kokvedēji brauc kādas 300 dienas gadā un dienā nobrauc apmēram 500 kilometru, ietaupīto resursu apjoms ir ļoti liels.
Vimba atzīst: «Tas prasa gudru cilvēku rūpīgi veidotus risinājumus, programmatūru, pieredzi un iepriekš uzkrātās zināšanas. Šis ir zināšanu bizness. Tā ir šeit, šajās telpās, šo cilvēku radīta programmatūra. Tas nav kaut kas, ko mēs nopērkam un pārdodam. Tāda risinājuma, kādu mēs piedāvājam Latvijas valsts mežiem, nekur citur pasaulē nav.»
Uzņēmuma programmētāji skaidro – ja objektu ir daudz, tad arī scenāriju skaits, kā to izbraukt ar lielu skaitu mašīnu, ir milzīgs.
Jābrauc tā, lai logi negrabētu
Uzņēmumā strādā cilvēki, kuru spējas ir krietni virs vidējām. Visi skolas un studiju gados bijuši olimpiāžu daudzkārtēji uzvarētāji ekonomikas, matemātikas, ģeogrāfijas un programmēšanas jomās. Lai arī akadēmiskās zināšanas ir ļoti svarīgas, programmētāji atzīst, ka labāko pieredzi specifiskā jomā dod dzīves doktorantūra.
Vimba klāsta: «Šis nav stāsts tikai par maršutiem. Tas ir stāsts par neskaitāmiem biznesa faktoriem. Jāņem vērā koksnes cenas, iekļaušanās autovadītāju darba laikos, mašīnu nepārslogošana, ceļu kvalitātes saglabāšana. Tie ir neskaitāmi parametri, kas jāsabalansē. Tajā visā jāņem vērā arī kravu pārvietošanas ietekme uz vidi, cilvēkiem. Tie, kuri dzīvo pie meža ceļa, nevar saprast, kāpēc kokvedēji brauc garām pulksten divos naktī. Šādās vietās jāierobežo kravu izvešana diennakts klusajā laikā gar iedzīvotāju mājām. Lai negrabētu logi. Jādomā arī par autovadītāju. Ja viņš dzīvo Kuldīgā, tad, protams, vēlas braukt pa Kurzemi. Taču resursi nav izvietoti vienmērīgi. Reisi jāplāno tā, lai tad, kad atļautās stundas nobrauktas, šoferim darba diena beidzas vietā, kas nav pārāk tālu no mājām.»
Plānojot reisus, tiek ņemts vērā arī tas, vai izdevīgāk ir braukt pa šoseju, bet ātri, kas nozīmē mazākas darba laika izmaksas, vai braukt pa lauku ceļiem, kas ir tuvāk, taču ātrāk nesanāk.
Ir kokvedēji, kuriem riepās var regulēt spiedienu, un ir vietas, kur var iekļūt tikai ar šādām mašīnām. Uz krautuvi, kas atrodas pie dubļaina ceļa, drīkst sūtīt tikai mašīnas, kurām ir šī iespēja.
Vimba: «Svarīgs ir ne tikai sortiments, bet arī tā dimensijas, baļķu garums, kas ietekmē gan ietilpību kavā, gan spiedienu uz riepām. Sistēmā tiek ievadīti visi šie dati, un programmatūra sagatavo plānu divām līdz četrām diennaktīm katram kokvedējam. Tur ir norādīts, kurā krautuvē cik kubikmetru jāpaņem noteiktā secībā. Tas ir savākšanas uzdevums. Gadās arī, ka apstākļi mainās un grafiks dinamiski jāpārplāno. Ir noslēgts līgums par to, ka mēs LVM izstrādājam viņu vajadzībām specifiski pielāgotu maršrutu optimizācijas sistēmu. Tā ir palaista ražošanā. Taču dzīve iet uz priekšu. Rodas jauni izaicinājumi – juridiskais regulējums, iedzīvotāju vēlmes, tiltu izmantošanas iespējas, grāmatvedībā mainās nodokļu likmes, mainās arī nosacījumi loģistikai. Parādās jauni klienti, kuriem ir cits servisa līmenis, cita pieredze. Spriedze ziemā un vasarā arī atšķiras. Sausā vasarā var izbraukt praktiski jebkur, slapjā nevar. Kad uznāk apledojums, pa meža ceļiem sūtīt kokvedēju ir ļoti bīstami. Tad pieejamas tikai lielās krautuves pie lielajiem ceļiem. Tas uzreiz maina visu. Katru dienu LVM sistēmā dati atjaunojas. Tiek izveidots jauns maršrutu plāns un izsniegts izpildītājam.»
SIA Mappost kā loģistikas plānošanas un optimizācijas risinājumu veidotāja strādā arī atkritumu apsaimniekotāju, pasta kurjeru un kafijas izplatītāju biznesa laukā un ir ieguvusi klientus arī ārzemēs.
Ko pieredzējuši programmētāji ieteiktu, ja viņiem jautātu, pa kuru ceļu braukt, lai valsts attīstītos? Vimba atbild: «Ja to mums jautātu nevis kā plānotājiem, bet cilvēkiem, mēs teiktu: «Ieguldiet izglītībā!» Tas ir svarīgākais, kas sabiedrību dzen uz priekšu.»
