Āris Dreimanis, ZAZA TIMBER zīmola un mārketinga vadītājs
Jūlijā Krāslavā pār Jāņupīti atklāts no koka būvēts autotransporta tilts ar divām satiksmes joslām un gājēju ietvēm. Tas aizstāj līdzšinējo dzelzsbetona tiltu, kas vairs nebija ekspluatējams. Jaunā tilta prognozētais ekspluatācijas laiks paredzēts vismaz 100 gadu, un tā kravnesība ir vairāk nekā 150 tonnu.
Koka izmantošana tiltu būvniecībā ir salīdzinoši reta prakse Latvijā. Izvēli izmantot koku var noteikt vairāki apsvērumi: estētiskie un kultūrvēsturiskie, inženiertehniskie – no koka gatavotas nesošās konstrukcijas ir vieglākas nekā dzelzsbetona konstrukcijas – un būvniecības apsvērumi – nesošo konstrukciju būvniecība ir ātra.
Jāņupītes tilta projektētājs Ernests Tolpežņikovs, sertificēts tiltu un ceļu būvinženieris uzņēmumā BT Projekts, izvēlējās šo tiltu veidot no koka galvenokārt estētisku un kultūrvēsturisku apsvērumu dēļ: tilts iekļaujas Krāslavas pilsētas vēsturiskajā centrā, kurā izplatīta koka apbūve. Viņš izvēlējās tilta būvniecībā līdztekus modernajiem materiāliem izmantot arī vietējām vēsturiskajām tradīcijām raksturīgos laukakmeņus – izbūvējot gabionu atbalstsienu, apmūrējot tilta balstus, atbalstsienas un ēkas pamatus, kā arī izmantojot tos brauktuves segumā un upes gultnes izbūvē. Tilta būvnieks uzņēmums SIA ACBR tā īstenošanai izmantoja apmēram 400kubikmetrus laukakmeņu.
Jaunā tilta būvniecība sākās 2023. gada jūlijā. Tilta laidums ir 10,7 metri, un tā nesošās līmētā koka arkveida konstrukcijas izgatavotas no priedes koksnes ZAZA TIMBER rūpnīcā pie Jelgavas. Tiltu konstrukciju izgatavošanā drošības un ilgmūžības apsvērumu dēļ tiek veikti īpaši pasākumi. Tās parasti tiek izgatavotas ar augstāku stiprības klasi – šeit t ir GL28h. Tilta konstrukcijām tiek nodrošināts augstāks aizsardzības līmenis pret sēnīšu un kukaiņu iedarbību. Lai to nodrošinātu, tilta konstrukcijas tiek impregnētas divas raizes. Pirmajā reizē tiek impregnēti lameļu izgatavošanai paredzētie dēļi. Pēc impregnācijas tos lēni žāvē, lai tie nemainītu formu un tajos nepaliktu mitruma ieslēgumi jeb kabatas. Lai iegūtu tilta konstrukciju izgatavošanai piemērotus dēļus, vajadzīgi gandrīz divi mēneši. Otrā impregnācija tiek veikta jau rūpnīcā izgatavotajām konstrukcijām pēc to salīmēšanas, CNC apstrādes un metāla pretbīdņu un tilta balsīklu iestiprināšanas. Kopējais nesošo koka konstrukciju apjoms šajā projektā bija 40,3 kubikmetri, un to izgatavošana prasīja gandrīz četrus mēnešus.
Tilts pār Jāņupīti Krāslavā pieskaitāms kokbetona tiltu grupai, jo tilta nesošās sijas ir darinātas no koka, bet klātne – no betona. Šāda risinājuma dēļ tilta svars ir vairākas reizes mazāks nekā analogam betona tiltam. Konstrukcijas šāda tipa tiltiem ZAZA TIMBER ir izgatavojis arī iepriekš – Bikstupes tiltam Jaunpilī un Ječupes tiltam Nīcas novadā.
Otra tehnoloģija, kādā no koka būvē autotransporta tiltus, ir no līmētā koka sijām, kas šķērsvirzienā saspriegotas ar spriegojošām trosēm, izveidojot vienlaidus klāju jeb tilta plāksni, kura pēc tam tiek pārklāta ar asfaltu. Latvijā ir vismaz divi šādi spriegoti tilti – pār Vircavas upi Jelgavas novadā un pār Menčupīti Valmieras novadā. Lielākais šāda veida tilts, kam ZAZA TIMBER ražojis koka konstrukcijas, ir 40 metru garais Tveitas tilts uz Eiropas nozīmes šosejas E16, kas savieno Oslo ar Bergenu.
Jāņupītes tilta atklāšanas pasākumā tā būvnieka SIA ACBR valdes priekšsēdētājs Kaspars Kalniņš uzsvēra, ka šai būvei ir visi priekšnoteikumi, lai to izvirzītu konkursam par gada labāko būvi Latvijā.
Tilts pār Jāņupīti Raiņa ielā un Pils ielas posma pārbūve Krāslavā
Tiltu pasūtīja Krāslavas novada pašvaldība. To projektēja apvienība SIA Ceļu komforts Rīga un SIA BT Projekts, būvēja A.C.B. grupas uzņēmums SIA ACBR, nesošās koka konstrukcijas izgatavoja ZAZA TIMBER.
Foto: no SIA ACBR un ZAZA TIMBER arhīviem.