Asociācija Latvijas Koks
Aizvien biežāk dzirdam stāstus, kuros ražošana, izglītība un inovācijas veido vienotu ekosistēmu. Viens no šādiem piemēriem – izglītojošā iniciatīva Lietkoku čemodāns, kas, kā norāda asociācijas Latvijas Koks valdes locekle Sigita Alksne, kļuvusi par «savienojošo tiltu starp skolēnu zinātkāri un reālo ražošanas pasauli». Koksne Latvijā vienmēr bijusi nozīmīgs resurss. Bet tagad tā kļūst arī par simbolu saiknei starp pagātni, tagadni un nākotni. Lietkoku čemodāns pierāda, ka izglītība nav tikai valsts atbildība. Tas ir mūsu kopīgs darbs. Un katrs koka klucītis, katra bumbiņa, katra čemodāna eksperiments ir solis tuvāk sabiedrībai, kurā skolēni nebaidās domāt, uzdot jautājumus un… palikt. Turklāt, lai jaunietis pieņemtu lēmumu palikt savā novadā, viņam ir jāsajūt, ka viņš tur ir gaidīts. Un tieši skolas ir centrs, kur šī interese var dzimt. Ja skolotājs spēj parādīt, ka viņa mācītais priekšmets ir ne tikai atzīmes vērts, bet noderīgs un aizraujošs dzīvē, jaunietis sāk domāt citādi. Un, ja šajā stāstā pievienojas uzņēmējs – ar savu reālo pieredzi, ar paraugu, ar atvērtām durvīm –, skolēns sāk ieraudzīt iespējas. «Nav tikai jāstāsta, cik svarīgi ir dabaszinātņu priekšmeti. Jāparāda, ko tie reāli maina,» uzsver Alksne. «Un nav jābūt lielam koncernam, lai kļūtu par piemēru, – pietiek būt aktīvam kopienas uzņēmumam, kurš pasaka: mēs ticam saviem bērniem.»

Pirms trim gadiem asociācija Latvijas Koks un Latvijas valsts meži kopā ar dažiem nozares sadarbības partneriem sāka šo iniciatīvu, kuras būtiskākais mērķis ir ne tikai izglītot, bet arī radīt vēlmi palikt savā novadā un strādāt savas zemes uzņēmumos. Mūsu uzdevums ir parādīt, ka arī lauki var būt vieta, kur veidot karjeru un dzīvot ar pievienoto vērtību. Sadarbība ar vietējiem kokrūpniecības uzņēmumiem ir ceļvedis, kas palīdz jauniešiem iztēloties sevi nozares kontekstā – ne tikai kā strādniekus, bet arī kā inženierus, tehnologus, pētniekus.
Iniciatīvas pamatā ir praktiski eksperimenti, kuros skolēni ar saldējuma kociņiem, dažādu koku skaidām un metāla bumbiņām izzina fizikas un ķīmijas likumsakarības. Kaut arī no malas tas varētu šķist kā vienkārša spēle ar koka klucīšiem, patiesībā tas ir metodiski izstrādāts mācību materiāls, kur katra aktivitāte pielāgota projekta Skola2030 vadlīnijām. «Svarīgākais bija panākt, lai šie eksperimenti nav tikai demonstrējumi, bet integrēta mācību satura daļa un lai skolēni redz, ka ar vienkāršu eksperimentu iespējams atklāt kaut ko, kas notiek reālā rūpnīcā, tad pēkšņi fizika vairs nešķiet grūts priekšmets,» skaidro Alksne. Skolēni mācās identificēt koku sugas pēc to īpašībām, novēro termokoksnes veidošanos un analizē ķīmiskās reakcijas ar vielām, kas ikdienā sastopamas arī rūpniecībā, – sākot no granulu ražošanas līdz pat skaidu kvalitātes pārbaudēm.
Lietkoku čemodāns nav tikai mācību rīks – tas ir arī piemērs tam, kā nozares uzņēmumi var reāli iesaistīties izglītībā. Šobrīd projektā jau iesaistījušies vairāk nekā 20 kokrūpniecības uzņēmumi, tai skaitā Graanul Invest, Latgran, Graanul Pellets, Vika Wood, Kurekss, Baltic Block, Zaza Timber Production, Marko KEA, 4Plus, Stora Enso Latvia, Amberbirch, Ala Lignea, Jaunzeltiņi, Arko Grupa, Latigma, Meždaris, MKM Mežs, Ozolkrastu meži, Serviss Betta, Kubikmetrs, R.S.V., Ošukalns, Dižmežs, Indāres, Krauzers un daudzi citi. Atbalstu sniedz arī uzņēmumi, kas nav saistīti ar nozari, – Bio-Venta, Food Union un Licgotus (Bison pārstāvis Latvijā), kas spējuši noticēt iniciatīvas mērķim – veicināt eksperimentēšanas prasmes skolu jauniešiem.
Triju mācību semestru laikā vairāk nekā 100 skolās vairāk nekā 4000 skolēnu piedalījušies vairākos simtos nodarbību. Šie skaitļi apliecina – Lietkoku čemodāns vairs nav tikai eksperiments, tas ir valsts mēroga izglītības inovācijas piemērs. Viens no lielākajiem Lietkoku čemodāna panākumiem ir tā plašais reģionālais pārklājums, jo lielākā daļa skolu, kas līdz šim piedalījušās, atrodas reģionos, kur nepieciešamība pēc ilgtspējīgas nākotnes redzējuma ir īpaši aktuāla. Programma jau ir aizsniegusi daudzus desmitus izglītības iestāžu visos Latvijas novados, atgādinot, ka zinātkāre nav atkarīga no atrašanās vietas, bet no iespējas to iedegt. Skolēni no tādām vietām kā Alūksne, Gulbene, Sigulda, Aizkraukle, Jelgava, Ventspils, Krāslava, Talsi, Cēsis, Rēzekne, Saldus, Ādaži, Jūrmala, Madona, Dagda, Kuldīga un daudzām citām jau ir izmēģinājuši eksperimentus, kas koksni padara par tiltu starp zinātni un reālo dzīvi.

«Katrs novads, katrs pagasts ir daļa no mūsu kopējās ainavas. Ja gribam Latvijā redzēt kokrūpniecības nākotni, mums tā jābūvē ar bērniem, un tas nozīmē būt tur, kur viņi dzīvo, mācās un sapņo,» norāda Alksne. Tāpēc skolu saraksts nemitīgi paplašinās. Katra jauna čemodāna nosūtīšana ir vēl viens solis pretim tam, lai dabaszinātņu, fizikas un ķīmijas priekšmeti kļūtu aizraujoši visā Latvijā – ne tikai saturiski, bet arī praktiski un emocionāli.
Aiz katra čemodāna, kas nonāk skolā, stāv komanda, kura ne tikai piegādā materiālus, bet arī vada nodarbības, iedvesmo un paskaidro sarežģīto vienkārši. Tie nav nejauši cilvēki – viņi ir izglītības vēstneši, kuri ar degsmi stāsta par fiziku, ķīmiju, koku un vietējām iespējām. Šobrīd šo vadītāju skaits lēnām pakāpeniski pieaug, jo interese par nodarbībām kļūst plašāka un čemodāni ceļo uz arvien vairāk skolām. Ikviens no viņiem ir kā tilts starp nozares realitāti un skolēna iztēli – viņi iedarbina ziņkāri, iedrošina eksperimentēt, iemāca skatīties uz koksni nevis kā uz izejmateriālu, bet kā uz zinātnes objektu. «Šie cilvēki nav vienkārši vadītāji – viņi ir vēstnieki. Viņi nes ne tikai informāciju, bet arī attieksmi, ticību tam, ka zināšanas var būt aizraujošas. Tas ir neaizvietojami,» uzsver Alksne. Tāpēc īpašs paldies visiem, kuri ceļo, vada, skaidro un iedvesmo.
Sākumā iniciatīvas nodrošināšanai tika piesaistīts Zemkopības ministrijas Meža attīstības fonds un nodibinājuma Fonds AUGT finansējums, taču šobrīd savu ieguldījumu dod arī meža nozares uzņēmumi, kur vairāk nekā 60% finansējums nāk no privātā sektorā. Šī proporcija ir nepārprotams apliecinājums nozares gatavībai investēt savas nākotnes darbarokās, un tas rāda uzticēšanos – uzņēmējiem skolām, skolotājiem bērniem un sabiedrībai savai nākotnei Latvijā. Mums tas ir jāturpina!
Jāpiebilst, ka projekts jau izpelnījies uzmanību ārpus Latvijas – ar interesi uz to raugās gan organizācijas Igaunijā un Ziemeļvalstu kokrūpnieki, gan arī Latvijas diasporas kopiena un citi. «Šī nav tikai izglītības iniciatīva. Tā ir sistēmiska pieeja, kā veidot jēgpilnu mācīšanos caur vietējām vērtībām,» secina Alksne. Vēl vairāk – Lietkoku čemodāns ir sākums. Tas ir modelis, ko var pielāgot arī citām nozarēm – metālapstrādei, lauksaimniecībai, enerģētikai utt. Lietkoku čemodāns ir tikai viens piemērs tam, ka Latvijas kokrūpniecība spēj būt ne tikai eksporta līderis, bet arī sociāli atbalstoša nozare izglītības jomā. Tas ir stāsts par sadarbību, bērnu ieinteresēšanu un uzņēmēju spēju skatīties tālāk par nākamo finanšu ceturksni. Kā saka Alksne: «Ja bērns eksperimentā redz, ka viņa zināšanas kaut kur reāli strādā, viņš sāk domāt citādi. Un tad sākas īstā izglītība.»
Lai šo iniciatīvu turpinātu un sasniegtu mērķi – tuvāko 2–3 gadu laikā būt gandrīz visās Latvijas skolās (vismaz 80% skolu), jūsu uzņēmumu un partneru atbalsts ir būtisks. Tāpēc aicinām interesentus sazināties ar mums, jo ikviens atbalsts ir būtisks, lai turpinātu būšanu ar koksnes eksperimentiem skolās. Vairāk informācijas meklēt asociācijas tīmekļvietnē www.latforin.lv.
