Antra Viļuma, Dr. Arch
Helsinku centrā realizēti vairāki jauni projekti, tai skaitā bibliotēka Oodi, mākslas centrs un mūzikas centrs. Turpat pie centrālā laukuma esošās vēsturiskās leģendārā somu arhitekta Alvara Ālto projektētās multifunkcionālās halles Finlandia atjaunošana sākta pirms dažiem gadiem. Lai nepārtrauktu pasākumu norises plūsmu un darbinieku aktivitātes, uz ēkas remonta laiku turpat pie Finlandia ēkas ir uzbūvēta mazā Finlandia jeb somu valodā Pikka Finlandia. Ēka mūsdienīgi simbolizē Somijas mežu un valsts virzību uz klimata neitralitāti arī būvniecības un arhitektūras jomā, realizējot demontējamu koka konstrukciju halli ar 95 priežu stumbru kolonām.
Somijas simbola Finlandia Hall remonts
Finlandia Hall bija tikai daļa no arhitekta Alvara Ālto vērienīgā Helsinku centra vīzijas plāna, kas tā arī netika realizēts. Jaunās ēkas plāns tapa 1962. gadā, un to būvēja piecus gadus līdz 1972. gadam, papildu konferenču centra spārns tika projektēts 1970. gadā, un to uzbūvēja 1975. gadā, bet vēlāk ēkai ir tapis arī trešais apjoms – Veranda. Ēkas arhitektūra simboliski ataino skarbo Somijas dabu, un arhitekts, līdzīgi kā citos projektos, izstrādājis arī interjera projektu un pilnīgi visas detaļas. Kompleksā atrodas koncertu, konferenču un izstāžu zāles, kuras kalpo jau 50 gadu un kuras bija jāatjauno, lai atbilstu mūsdienu prasībām. Latvijas mediji vēsta, ka 2008. gadā Helsinku koncertzālē Finlandia uzstājies Valsts akadēmiskais koris Latvija.
Ālto projektētā Finlandia zāle kļuva par vienu no galvenajām koncertu vietām, taču ēka tika veidota kā jaukta lietojuma konferenču centrs, un galvenās zāles akustika nekad nav bijusi apmierinoša. Sibēliusa akadēmija izrādīja interesi par jauno koncertzāli jau 1992. gadā, un tās plānošana sākās 1994. gadā, kad projektam pievienojās divi galvenie Helsinku simfoniskie orķestri. Helsinku pilsētas dome mūzikas centra projektu apstiprināja 2002. gadā, to sāka būvēt 2008. gadā, un 2011. gadā notika oficiālā atklāšana. Jaunais mūzikas centrs atrodas prestižā vietā starp Finlandia Hall un Kiasma Laikmetīgās mākslas muzeju, pretī Somijas parlamentam, un tā zāles regulāri izmanto Sibēliusa akadēmijas studenti mācībām un studentu koncertiem. Bez šīs ēkas būtu krietni grūtāk atbrīvot Finlandia ēku uz atjaunošanas darbu laiku trīs gadu garumā.
Klimatneitrāla un pārvietojama
Jau no paša sākuma projekta mērķis bija zems oglekļa emisiju līmenis, tāpēc loģiska bija izvēle par labu koka ēkai. Ievērojot aprites ekonomikas principus, ēka nākotnē tiks atkārtoti izmantota kā skola, dienas aprūpes centrs vai cita iestāde, stāsta Helsinku pašvaldības pārstāve Merja Ikonena (Merja Ikonen). Nozīmīgs bija arī ātrums, kādā var uzbūvēt un demontēt saliekamo koka ēku. Pikka Finlandia konstruktīvo, inženierkomunikāciju un tehnisko sistēmu dizains ļauj to pārkonfigurēt un pārvietot. Kad būs pabeigts lielās Finlandia remonts un pagaidu koka paviljons vairs nebūs nepieciešams, tad lielos koka konstrukcijas elementus varēs izjaukt un pārvietot uz jaunu atrašanās vietu. Visas ēkas sastāvdaļas un materiāli ir atkārtoti lietojami vai pārstrādājami. Ēkas daļas var modificēt atbilstoši jaunās būves tehniskajām un funkcionālajām prasībām neatkarīgi no tā, kā to turpmāk izmantos.
Ēkai ir divas tehniskās un saimniecības telpas, kas ārējā arhitektūrā redzamas kā taisnstūrveida apjomi uz jumta. Ēkā ir divas telpas gaisa kondicionēšanas iekārtām, un tas nozīmē, ka pašreizējo ēku vēlāk var sadalīt arī divās atsevišķās ēkās.
Ēkas projekta konkursā uzvarēja Ālto universitātes studentu priekšlikums, un Helsinku pašvaldība to uzsver kā loģisku turpinājumu Ālto arhitektūras atjaunošanas procesā.
Jaunais arhitekts Jāko Torvinens izstrādāja projekta galīgo dizainu ar darba nosaukumu Somijas mežs sadarbībā ar studiju biedriem Elli Vendelinu un Havu Jārvelā (Havu Järvelä) Alto Universitātē un profesora Pekas Heikinena (Pekka Heikkinen) atbalstu, kā arī Helsinku arhitektu studijām Arkkitehdit NRT Oy un Arkitekturum. Šāda veida būvniecības eksperiments darba grupai bija jaunums, tomēr viss noritēja pārsteidzoši labi, norāda Ālto universitātes profesors Heikinens. Viņš arī uzsver, ka pieprasījums pēc pagaidu ēkām un garākiem dzīves cikliem arvien pieaug un to, ko varēja iemācīties, strādājot pie Pikku-Finlandia, var izmantot jaunu objektu projektēšanā.
Priežu kolonnas
Helsinku pilsēta ir apņēmusies samazināt būvniecības ietekmi uz klimatu, veicinot koka izmantošanu būvniecībā un aprites ekonomikas principus. Jaunais arhitekts Torvinens, profesors Heikinens no Ālto Universitātes un arhitekte Vendelina divu dienu ekspedīcijas laikā 2021. gada ziemā, brienot cauri sniegam, kas sniedzās līdz jostasvietai, izvēlējās nesošās priedes Loviisa mežā aptuveni 90 kilometru attālumā no Helsinkiem. Vietējais mežstrādnieks tās rūpīgi nocirta, vienlaikus pārliecinoties, ka nav bojāti lielākie zari. Pēc tam koki tika nogādāti Timberpointā, kur tika noņemta miza, izmantojot spiediena mazgāšanu.
Torvinens dokumentēja visas 95 ēkā izmantotās priedes un izveidoja plānu, kur katrs atsevišķs koks atradīsies ēkā, un virzienu, uz kuru būs vērsti tā zari. Koki ar visvairāk zariem tika izmantoti ēkas vestibilā un kolonādē, savukārt koki ar mazāk zariem tika izvietoti pasākumu zālēs, lai tajās netiktu radīti lieki šķēršļi. Lai līdzsvarotu zaru neregularitāti, 2200 kvadrātmetru ēkai tika izvēlēta vienkārša taisnstūra forma. Telpās var pulcēties līdz 1100 cilvēkiem vai rīkot vakariņas 800 personām, ir pieejamas pielāgojamas zonas, kuras var izmantot dažādiem pasākumiem – no valdības semināriem līdz koncertiem un deju vakariem.
Ēkas plānotā demontāža tika apsvērta un iekļauta projektā, atstājot savienojumus redzamus un radot iespēju pievienot starpsienas vai pārveidot ēkas plānu L veida formā, pārmontējot to.
Vienkāršība bijusi estētiska izvēle, lai vēl vairāk izceltu visu koku organiskās formas, paskaidroja Torvinens. Vienlaikus tā bijusi arī konstruktīva un praktiska izvēle demontāžas un atjaunojamības ziņā. Torvinens apgalvo, ka, izmantojot veselus kokus kā balsta elementus, ietekme uz oglekļa izmešiem ir mazāka nekā izmantojot masīvkoka produktus, piemēram, līmētās un šķērsām laminētās koksnes, jo tie prasa mazāk enerģijas, lai tos ražotu. Viņš piebilda, ka atkārtota izmantošana ir vieglāka, jo citi materiāli netiek izmantoti.
Nav īsti iemeslu, kāpēc šo metodi nevarētu izmantot citās ēkās, viņš sacīja un uzsvēra, ka būtu prieks redzēt vairāk ēku, kas izmanto dabas inženierijas spēku un veselus kokus kā konstrukciju. Potenciāls ir daudz lielāks nekā tam, ko pašlaik izmantojam.
Papildus priedes stumbriem un to zariem Pikku-Finlandia plaši izmanto arī dažādus koka būvizstrādājumus, piemēram, CLT sienas, LVL paneļus un līmētās sijas, kolonnas, pamatnes un kopnes. Fasādes apšuvums ir rievots egles panelis. Terases dēļi ir neapstrādāta Sibīrijas lapegle.
Dabas dizaina valoda
Pikku-Finlandia ideja ir ielaist pilsētā mežu un atgādināt visiem, ka Somijas skujkokus var izmantot konstrukcijās tieši tādus, kādi tie ir, uzsver arhitekts Torvinens. Tāpat kā dabā, arī jaunajā ēkā vertikālā dominante un kolonnas ir priedes stumbri, kam saglabāti lielākie zari. Tas rada unikālu atmosfēru un izjauc taisnās ēkas līnijas, uzsverot faktu, ka Pikku-Finlandia patiešām ir izgatavots no koka. Ēkai ir 123 metrus gara fasāde Tēlenlahti (Töölönlahti) parka pusē. Priedes stumbri veido kolonādi, kas papildina garo fasādi un veido mazāk atvērtu skatu uz pilsēttelpu plašā parka malā. Savukārt Tēlenlahti līča pusē ir terase ar jumtu, no kuras paveras skats uz ūdeni.
Ēkas platība ir 2700 kvadrātmetru, no kuriem aptuveni 2000 kvadrātmetru ir pasākumu zona. Sānu fasādes kolonāde ieskauj galveno ieeju, kas ieplūst vestibilā, atgādinot nelielu, blīvu mežu. Apmeklētāji var pat atspiesties pret kokiem, gaidot citus apmeklētājus vai pasākuma sākumu.
Pikku-Finlandia ir četras daudzfunkcionālas zāles, kas izvietotas abās vestibila pusēs. Pārvietojot starpsienas, trīs no šīm zālēm var savienot savā starpā un ar vestibilu. Apmeklētāji var arī doties pa meža takai līdzīgu gaiteni uz vīna bāru un kafejnīcu ēkas otrā galā, kur priežu stumbri rada mājīgu telpu. Stikla fasādes novērš robežu starp interjeru un ārtelpu, jo iekšējām un ārējām kolonnām ir vienāds izskats.
Tehniskie risinājumi
Pikku-Finlandia ir daudzfunkcionāla pasākumu norises vieta, kuras tehniskais aprīkojums ir novietots otrajā stāvā virs pasākumu telpām. Tā ir uzcelta ar tiem uz tērauda pāļu pamatiem. Masīvkoka ārsienas un starpsienas kalpo kā stingrības konstrukcijas, ko papildina horizontālās konstrukcijas pamatgrīdā un griestos, kas sadala horizontālās slodzes uz nesošajām sienām. Ievērojot ilgtspējīgas būvniecības principus, ēkas jumts un nojume sedz ārsienas. Ēkai ir U2 ugunsdrošības klase, un tā ir sadalīta divos ugunsdzēsības nodalījumos un aprīkota ar telpai atbilstošiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, kā arī automātisko ugunsgrēka signalizācijas sistēmu. Galvenās telpas sienām un griestiem virsmas klase ir vismaz C-s2, d1. CLT sienas un līmētās sijas ir apstrādātas ar antipirēnu. Pirmajā lietošanas posmā ēkas energoefektivitātes koeficients bija 84 kWhE/(m2 gadā).
Būvniecība tika sākta 2021. gada aprīlī, un pirmie tilpuma elementi tika celti jūnijā. Ēka tika pabeigta 2022. gada sākumā, un tās plānotais dzīves cikls ir 30 gadi.
Torvinens un Vendelina arī uzrakstīja savu maģistra darbu par tēmu Pikku-Finlandia – No Finlandia meža līdz Pikku-Finlandia – dizains transportējamai koka ēkai. Jaunā ēka ir gan praktisks, gan teorētisks devums koka arhitektūras un būvniecības jomā.