Antra Viļuma, dr. arch.
Vēsturiska dzelzceļa kravas stacijas un noliktavu ēka Briselē ir pārtapusi par mūsdienīgu darījumu un pasākumu norises vietu Gare Maritime ar plašu zaļo zonu, laukumiem un skvēriem, tāpēc saukta arī par mini pilsētu zem jumta vai pilsētu, kurā nekad nelīst. Būvei ir atjaunota vēsturiskā metāla konstrukcija ar stiklojumu, tā papildināta ar koka konstrukciju būvapjomiem, kā arī mūsdienīgām inženierkomunikācijām un tehnoloģijām. Kopš 2020. gada būve ir saņēmusi daudzus apbalvojums un šā gada aprīļa beigās tiks prezentēta Baltijas koka būvniecības forumā Rīgā.
Ēku projektējot un maksimāli saglabājot vēsturisko būvsubstanci un nozīmīgās preču apmaiņas vietas senās liecības,izmantoti ilgtspējas un aprites ekonomikas principi. Atjaunotajā kravas stacijas būves apjomā tagad atrodas gan biroju telpas un izstāžu zāles, gan veikali un kafejnīcas, kas ikdienā funkcionē savā ritmā, bet nepieciešamības gadījumā visa publiskā iekštelpa tiek pārvērsta par tirgus vai pasākumu norises vietu. Lai to veiksmīgi realizētu, jau pirms projekta uzsākšanas kopā tika pulcēti arhitekti un inženieri, vēsturnieki un pasākumu organizatori, kā arī sabiedrības un apkārtnes iedzīvotāju pārstāvji, lai atrastu vislabāko iespējamo risinājumu.
Gare Maritime tulkojumā no franču valodas nozīmē stacija Maritime, bet stacijas nosaukums cēlies no netālu esošā kanāla. Laikā, kad Eiropā pastāvēja muitas robežas, 37 hektārus lielais Tour & Taxis komplekss Briseles rietumos ilgu laiku bija lielākais kravu apstrādes punkts Beļģijas galvaspilsētā. Gare Maritime tika uzcelta laikā no 1902. līdz 1907. gadam un bija viena no lielākajām segtajām kravu noliktavām Eiropā. Kad Beļģijas dzelzceļa inženieris Frederiks Brunnels (Frederik Brunneel) kopā ar arhitektiem Konstantu Bosmanu (Constant Bosmans) un Henriju Vandeveldu (Henri Vandeveld) uzbūvēja Gare Maritime, tā bija lielākā kravu stacija Eiropā un kā loģistikas objekts ir īpaši vērtīgs liecinieks rūpnieciskās revolūcijas ziedu laikiem Beļģijā. Turklāt vērienīgās būves konstrukcijas ir realizētas ar jūgendstila dekoratīvajiem elementiem atbilstoši tolaik valdošajam arhitektūras stilam. Kopš muitas savienības apvienošanas 80. gados ēka zaudēja savu funkciju. Līdz pat gadsimta beigām tā bija neizmantota un problemātiska pilsētas teritorija. 2001. gadā triju nekustamo īpašumu attīstītāju konsorcijs nopirka visu teritoriju, un ar to brīdi vēsturiskajā dzelzceļa teritorijā sākās jauns laikmets. Tomēr sākotnēji nebija skaidrs, ko darīt ar 276 metrus garo, 138 metrus plato un 26 metrus augsto septiņu eju zāli, kas bija zaudējusi funkciju un gadsimta laikā arī kārtīgi nolietota, taču neapšaubāmi bija saglabāšanas vērta. Pagāja vēl kāds laiks līdz 2016. gadam, lai visas zvaigznes sastātos īstajā vietā un rastos oriģināls ēkas izmantošanas plāns – veidot mūsdienīgu multifunkcionālu centru. Vispirms tika uzsākts vēsturiskās ēkas atjaunošanas projekts, bet paralēli tapa arī jauno funkciju un arhitektūras skices.
Vēsturiskais būvapjoms ir saudzīgi atjaunots, veicot pamatīgu izpēti un saskaņojot esošo konstrukciju noturību ar jaunās koncepcijas telpu risinājumu. Pārbūves procesā ir saglabāta gadsimtu vecās industriālās ēkas viengabalainība, savukārt tās funkcija ir modernizēta, respektējot vecās un jaunās arhitektūras sintēzi. Ēkas pārprojektēšanā piedalījās arhitekti no biroja Neutelings-Riedijk (Nīderlande), Jan De Moffarts Architects (Beļģija) bija atbildīgi par ēkas norobežojošo konstrukciju un tērauda konstrukciju atjaunošanu un strādāja kopā ar Bureau Bouwtechniek (Beļģija) atbilstoši projekta attīstītāja Extensa Group vajadzībām.
Gare Maritime iekšpusē ir uzbūvēti 12 atsevišķi koka konstrukciju moduļi, kas izgatavoti no CLT (Cross-Laminated Timber) paneļiem ar Eiropas ozola apdari. Ēkas esošā 39 000 kvadrātmetru platība papildināta ar 34 000 kvadrātmetriem, jo katram jaunajam būvapjomam ir četri stāvi un 1450 kvadrātmetru apbūves laukums.
Divpadsmit biroju un mazumtirdzniecības būvju konstrukcijas izgatavotas no atbildīgi iegūtas koksnes. Izvēlētā konstrukcija no CLT un apdare no ozolkoka ir Eiropas izcelsmes materiāli, tādējādi to transportēšana un izgatavošana nerada papildu CO2 izmešus. Tāpat koksnes būvizstrādājumus var neierobežoti izjaukt un samontēt, padarot to par apritīgu celtniecības materiālu. Koka konstrukcijas paneļi interjerā atstāti redzami, tādējādi samazinot arī nepieciešamību pēc apdares materiāliem.
Lielākais izaicinājums bijis atrast atbilstošas dizaina un tehniskās iespējas novecojušas, bet kvalitatīvas ēkas arhitektūras valodas papildināšanai. Tāpat izaicinājums bijusi materiālu analīze vienlaikus ar nelielu un arī lielāku remontdarbu veikšanu. Bija arī jādomā, kā izvērtēt esošo konstrukciju kvalitāti un noteikt esošo materiālu atlikušo kalpošanas laiku. Tomēr pilnīgi visi materiāli un konstrukcijas tika inventarizēti un tehniski novērtēti, lai pēc iespējas mazāk iejauktos vēsturē, ja tas nav nepieciešams, un tika meklēts visracionālākais veids to turpmākai izmantošanai, nesamazinot ēkas lietojamību un energoefektivitāti.
Pārbūvējot veco preču staciju, pēc iespējas vairāk tika saglabātas sākotnējās konstrukcijas un materiāli. Dažādi demontētie materiāli tika glabāti un izmantoti uz vietas. Esošo materiālu rūpīga analīze ļāva maksimāli saglabāt esošo būvi un rezultātā varēja saglabāt arī 90% koka jumtu, ieskaitot izkārtnes no 20. gadsimta sākuma. Bruģēšanai uz vietas tiek glabāti, apstrādāti un atkārtoti izmantoti esošie bruģakmeņi, betona plātnes un koka sliežu elementi.
Jauno konstrukciju projekta pamatā ir moduļu sistēma, kas viegli iekļaujas esošajā kopņu un kolonnu telpiskajā struktūrā. Moduļu elementi ar vienādiem izmēriem palielina savietojamības un atkārtotas izmantošanas iespēju. Konstrukcijas izvēle no CLT (kopā aptuveni 10 000 kvadrātmetru) un ozolkoka (FSC) gan viegliem, gan atjaunojamiem Eiropas izcelsmes materiāliem nodrošina lielu cementa daudzuma samazinājumu un tādējādi novērš 3500 tonnu CO2 emisiju.
Ugunsdrošs dizains tika meklēts, kopā ar FPC Risk izstrādājot ugunsdrošības koncepciju. Izaicinājums bija rūpīgi pārbaudīt gandrīz 40 000 kvadrātmetru lielo zāli, kur attālums līdz izejām visnelabvēlīgākajās vietās ir pat 70 metru. Tāpat apjomīgās pilsētas vides realizācijas laikā radās papildu izaicinājums ar to, ka CLT ir diezgan jauns celtniecības materiāls un tikai daži materiāli ir pārbaudīti un testēti kopā ar CLT sienām. Turklāt Beļģijā tas bija pirmais tāda mēroga projekts ar līmētā koka konstrukcijām.
Samazināt ietekmi uz vidi bija vadmotīvs Gare Maritime projektēšanas un būvniecības laikā, lai samazinātu apbūvētās vides ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, efektīvi izmantojot enerģiju, ūdeni un citus resursus, rūpējoties par iemītnieku veselību un uzlabojot darbinieku produktivitāti, kā arī samazinot atkritumu daudzumu, piesārņojumu un vides degradāciju.
Realizētā apbūve ir enerģētiski neitrāla, tajā izmantotas jaunākās atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas un īstenota tālejošu ilgtspējības pasākumu integrācija, neapdraudot ēkas vēsturisko būvsubstanci. Fotoelementu paneļi sedz plašo jumtu un ir integrēti vēsturisko fasāžu stiklojumā, noklājot 17 000 kvadrātmetru virsmu. Enerģija apkurei un dzesēšanai tiek ražota, izmantojot ģeotermālos siltumsūkņus, kas ierakti 140 metru zem ēkas un vasarā nodrošina tiešu dzesēšanu un ziemā apkuri ar siltumsūkņiem. Lietus ūdeni savāc izmantošanai tualetēs, kā arī vairāk nekā 3000 kvadrātmetru lielā iekštelpu dārza apūdeņošanai un atjaunojošā gaisa adiabātiskai dzesēšanai. Saules gaismai visvairāk pakļautajos logos izmantota novatoriska tonētā stiklojuma tehnoloģija, kas palīdz regulēt gaismu un temperatūru ēkas iekšienē. Tā sauktais Halio stikls ir jauna AGC izstrādāta tehnoloģija, kurā elektriska impulsa vadīts stikls no caurspīdīga līdz pilnībā tumši pelēkam nomainās mazāk nekā trijās minūtēs. Realizējot ēku, mērķis bija sasniegt izcilu BREEAM novērtējumu.
Veselīga darba vide Gare Maritime telpu dizainā bija vienlīdz svarīga ar ilgtspēju, apritīgumu un CO2 emisijām. Projektētāji koncentrējās uz veselīgu darba vietu izveidi ar gaišām, atvērtām un iedvesmojošām darba vietām. Virs ozolkoka vitrīnām pirmajā stāvā izveidots balkons augšpusē esošajiem birojiem. Paviljoni ir savienoti ar vairākām skulpturālām ozolkoka šķērskāpnēm virs iekšējiem skvēriem, kas veido skulpturālu akcentu. Moduļu sistēmā ar brīvi sadalāmām grīdas platībām var viegli izvietot dažādas funkcijas, piemēram, birojus, veikalus, izstāžu zāles un ražošanas telpas. Uzceļot divpadsmit atsevišķus paviljonus, katram nomniekam tika piešķirta sava adrese, lai atvieglotu orientēšanos un navigāciju. Turklāt Gare Maritime koplietošanas telpās labsajūtu garantē 3000 kvadrātmetru tematisko iekšdārzu, kuros iestādīti 100 koki.
Saliekamo koka konstrukciju ražošanas ātrums un montāžas process esot pārspējis plānoto un ietaupījis laiku. Turklāt kanāla tuvuma dēļ koka konstrukcijas no Vācijas varēja attransportēt pa ūdeni, kā rezultātā samazinās projekta ekoloģiskā un loģistikas ietekme. Tehniskie, funkcionālie un vides aspekti ēku projektēšanā ir ļoti svarīgi, tomēr nevar ignorēt sociālās, kultūras un estētiskās vērtības. Lai to panāktu, bija nepieciešama holistiska pieeja, atrodot optimālo līdzsvaru starp vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, ilgtspējības integrāciju un materiālu izvēli. Projektēšanas laikā bija pastāvīgi jārisina potenciālie konflikti starp estētiku, no vienas puses, un efektivitāti, ilgtspējību un apritīgumu, no otras puses. Kopumā vēsturisku ēku gadījumā vairāk uzsvars tiek likts uz estētiku un kultūras vērtībām, nevis uz efektivitāti un energotaupības metodēm. Lai izveidotu efektīvu un vēlamu ilgtspējīgas arhitektūras aspektu, bija jāpaplašina profesionālo un tehnisko metožu klāsts katrā projektēšanas procesa fāzē.
Šajā pieejā izšķiroša bija arhitektu, tehnisko inženieru un pieredzējušu darbuzņēmēju izvēle. Projektā liela uzmanība tika pievērsta detaļām, lai noslēptu novatoriskus risinājumus, kas ir estētiski integrēti, lai neapdraudētu kopējo harmoniju, vienlaikus nodrošinot tiem vieglu piekļuvi, lai atvieglotu apkopi. Ēkas mērogs padarīja speciālistu izpētes un analizēšanas laiku garāku un budžetu lielāku, tomēr, veicot uzmērīšanu, analīzi un remontu gandrīz vienlaikus, tika panākta ievērojama izmaksu optimizācija.
Gare Maritime stāstu no Nīderlandes arhitektu biroja Neutelings-Riedijk varēs uzzināt konferencē Baltijas koka būvniecības forums 2025, kas notiks Rīgā 24. un 25. aprīlī.
