Antra Viļuma, Dr. arch.
Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā un pasaulē, trūkst mūsdienu dzīves prasībām atbilstošu mājokļu. Jaunas ēkas tiek būvētas un vecās atjaunotas, tomēr mājokļu aizvien trūkst.
Protams, šī nav jauna problēma un katrā valstī deficītu risina nedaudz atšķirīgi. Tomēr visus ir ietekmējuši jauni apstākļi, piemēram, pandēmijas un kara izraisītās sekas, kas daudziem iedzīvotājiem Eiropā izmainīja dzīvi, jo tika zaudēts darbs un ienākumi, bet mājokļa izmaksas pieauga. Tomēr Eiropas valstis ir apņēmušās ne vien kopīgi risināt mājokļu trūkumu un pieejamību, bet arī virzīties uz klimata neitralitāti. Koka konstrukciju izmantošana jaunu dzīvojamo ēku būvniecībā ir viens no risinājumiem, kā ātri nodrošināt kvalitatīvus mājokļus, un arī ēku atjaunošanai rūpnieciski tiek ražoti koka karkasa paneļi, kas nu jau ir izmēģināts risinājums vairākās valstīs.
Vai Latvijā koka konstrukcijas tiks izmantotas jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībā un esošo ēku atjaunošanā, šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums, jo pēdējos gados pieņemti nozīmīgi lēmumi un izdarīt priekšdarbi, lai tas varētu notikt.
Pirmkārt, lai veicinātu koksnes būvizstrādājumu izmantošanu ēku būvniecībā, 2017. gadā tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 333 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”. Atbilstoši jaunajam regulējumam Latvijā atļauts būvēt līdz pat 18 metriem un sešiem stāviem augstas jaunas dzīvojamās ēkas, izmantojot koksnes būvizstrādājumus.[1]
Otrkārt, atzīstot, ka mūsdienu dzīves kvalitātes prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šā brīža nozīmīgākajām valsts prioritātēm, Ministru kabinets 2020. gada jūlijā Ekonomikas ministrijai piešķīra 426 084 eiro finansējumu divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei[2]. Tika plānots, ka tipveida būvprojektu izstrāde dos ieguldījumu būvniecības nozarē, veicinot jaunu, energoefektīvu mājokļu būvniecību, kokrūpniecības nozarē, veicinot pieprasījumu un koksnes būvizstrādājumu izmantošanu ēku būvniecībā, kā arī nekustamā īpašuma tirgus attīstībā un sabiedrības interešu nodrošināšanā (dzīves līmeņa uzlabošana, ekonomikas stimulēšana). Tādējādi arī tiktu novērsta Covid-19 radītā negatīvā ietekme uz tautsaimniecību un sniegts ieguldījums tautsaimniecības stimulēšanā, kā arī radīta pozitīva ietekme uz Latvijas enerģētikas un klimta mērķu sasniegšanu, jo tiktu paaugstināta ēku energoefektivitāte, plašāk izmantoti atjaunojamie energoresursi ēkās un samazinātas radītās SEG emisijas. Tika izstrādāts viens koka konstrukciju un viens dzelzsbetona paneļu tipveida daudzdzīvokļu ēku projekts.
Treškārt, Ekonomikas ministrija un vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības 2021. gada aprīlī vienojās par sadarbību un parakstīja memorandu[3] par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu, tādējādi sekmējot gan ilgtspējīgu būvniecību, gan Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Ceturtkārt, labi apzinoties to, ka aptuveni 70% mājsaimniecību ir nepietiekami ienākumi un tās nevar atļauties mūsdienu dzīves labiekārtotības, būvniecības un energoefektivitātes standartu prasībām atbilstoša mājokļa būvniecību, iegādi vai īri,
Ekonomikas ministrija izstrādāja un valdība 2023. gada novembrī pieņēma valsts mājokļu politikas pamatnostādnes līdz 2027. gadam, kurās paredzēti vairāki virzieni valsts intervencei mājokļu tirgus veicināšanā. Viens no tiem ir atbalsts kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu īres namu būvniecībai kvalificētiem darbiniekiem reģionos[4]. Pilotprojekta veidā līdzīgu ideju jau 2018. gadā īstenoja Valmieras pašvaldība, par saviem līdzekļiem uzbūvējot divus īres namus.
Visbeidzot, 2024. gada jūlijā Valmierā tika svinīgi sākta pirmo divu zemas cenas energoefektīvu īres namu būvniecība ar kopumā 120 dzīvokļiem, pateicoties atbilstošai ES Atveseļošanas fonda programmai, kuru apsaimnieko valsts finanšu institūcija Altum[5].
Šobrīd ir noslēgti vēl trīs aizdevumu līgumi par daudzdzīvokļu māju būvniecību Zemgalē – Jelgavā, Tukumā un Bauskā, kur jau tuvākajā laikā sāksies celtniecība. Kopā ar Valmieras projektu paredzēts uzbūvēt 318 dzīvokļus. Izvērtēšanā ir vēl trīs projekti par kopumā 138 dzīvokļu būvniecību, kā arī tiek gatavoti vēl vairāki aizdevumu pieteikumi citos reģionos. Mājokļu politikas pamatnostādnēs par mērķi ir izvirzīts ekspluatācijā pieņemto jauno dzīvokļu skaitu gadā palielināt no 2966 līdz 10 000.
Tomēr pagaidām nevienā no projektiem netiek izmantotas koka konstrukcijas un arī izstrādātie tipveida projekti. Teorētiski viss var notikt, bet praktiski tas prasa no būvniecības nozares dalībniekiem pārāk lielas izmaiņas ikdienas procesos. Daudzdzīvokļu ēku projektu attīstītājiem ir jau savi sadarbības partneri, materiālu piegādātāji, rūpīgi veiktas kalkulācijas un tirgus izpēte jeb, kā saka pētnieki, labi ieeļļoti zobrati, kas neļauj ieviest izmaiņas. Tāpēc vairāki desmiti koka konstrukciju ražotāju Latvijā savus koka būvizstrādājumus, paneļus un moduļus veiksmīgi eksportē uz dažādām pasaules valstīm, kur tos izmanto arī daudzdzīvokļu ēkās.
Šobrīd Latvijā ir realizēti tikai daži nelieli koka konstrukciju daudzdzīvokļu ēku projekti, ja neskaita dvīņu ēkas un rindu ēkas, kas realizētas Rīgas tuvumā. Divas jaunās koka daudzdzīvokļu ēkas atrodas Valmieras novadā – Mūrmuižā un Brenguļos. Pagaidām viena astoņu dzīvokļu ēka Ābelītes divos stāvos ir uzbūvēta Brenguļos, bet kopumā projektā plānotas trīs astoņu dzīvokļu ēkas. Mūrmuižā ir realizēta sešu dzīvokļu ēka Smailes trijos stāvos. Arī Mūrmuižas projektā plānotas vēl vairākas ēkas. Katram projektam ir savs stāsts, bet ir arī vairākas līdzīgas iezīmes. Projektus realizējuši uzņēmumi, kas ražo koka konstrukciju ēkas eksportam. Diemžēl ne vienu, ne otru projektu nepiekrita finansēt bankas, neskatoties uz ilgtspējas atbalstīšanas politiku. Protams, šie nebija dzīvokļu ēku attīstītāji ar pieredzi un daudziem projektiem. Finansētājus nepārliecināja arī jauno ēku atrašanās vieta – 100 kilometru no galvaspilsētas. Tomēr abi projekti ir veiksmīgi realizēti, cilvēki tajos dzīvo, novērtējot kvalitatīvus dzīves apstākļus un lauku vidi. Vai Latvijā tiks realizēti arī piecu stāvu daudzdzīvokļu nami no koka konstrukcijām, vai tomēr galvenokārt divu un triju stāvu būves? Pasaules piemēri apliecina, ka top galvenokārt 4–7 stāvu ēkas, bet ir arī eksperimenti un augstākas ēkas.
[1] https://likumi.lv/ta/id/275006-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-201-15-buvju-ugunsdrosiba-
[2] https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/jaunu-daudzdzivoklu-eku-buvniecibas-sekmesanai-tiks-izstradati-divi-tipveida-buvprojekti
[3] https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/parakstis-sadarbibas-memorandu-par-koka-izmantosanas-buvnieciba-veicinasanu
[4] https://www.altum.lv/pakalpojumi/biznesam/zemas-ires-majoklu-buvniecibas-aizdevums/
[5] https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/valmiera-ar-altum-atbalstu-uzsak-divu-zemas-ires-maksas-majoklu-buvniecibu