Neatminu, kurš no augstajiem valstsvīriem teicis šādus vārdus, kas palikuši atmiņā: ja gribat slēgt skolas, tad gatavojieties celt cietumus. Kāda dziļa un pravietiska doma. Pēdējā laikā mēs aizveram vienu lauku skolu pēc otras. Nevērtējot skolēnu sekmes un sasniegumus, neērtības bērniem, ceļoties rīta agrumā un mērojot garu ceļu līdz jaunajai skolai, to, kā tas ietekmē viņu interešu un sporta aktivitātes, neapzinot, ko šī skolas slēgšana nozīmē visam apvidum un Latvijai kopumā, nedomājot, ka pamazām no laukiem pazūd arī mūsu tautas kultūras vēsture. Runājot ar lēmumu pieņēmējiem, ir tikai viens arguments – tas viss notiek mūsu bērnu labākas izglītības vārdā. Taču skolēnu sekmju lapas un pārbaudījumi rāda pretējo, izglītojamo zināšanu līmenis krītas. Daudzi turīgākie vecāki ir spiesti algot privātskolotājus, kuri strādā ar bērnu individuāli, un sekmes uzlabojas. Šobrīd skolas pastāvēšanai ir tikai viens kritērijs: skolēnu skaits. Kā nolemtība mūsu nācijai, ka nākotnē nav paredzams bērnu skaita pieaugums. Tautas ataudze nav plānota. Toties ļoti sekmīgi un ar lepnumu tiek paziņots, ka Liepājā, ieguldot daudzus miljonus, ir uzcelts moderns, ieslodzītajiem ērts cietums.
Uz šīm pārdomām pamudināja šajās dienās sadzirdētais palīgā sauciens no Makašānu Amatu pamatskolas, kura tuvākajā nākotnē arī var piedzīvot kārtējo skolas slēgšanu. Kāpēc rakstu par šo skolu, lai gan Latgalē tādu līdzīgu aizslēdzamo ir pietiekami daudz? Tāpēc, ka šajā skolā līdzās vispārizglītojamiem priekšmetiem bērni apgūst kokamatniecības iemaņas. Šeit viņi kopā ar skolotājiem iet dabā, to pētot un izzinot, praktiski strādājot ar koku. Tas viņos raisa interesi par koka apstrādi un kalpo kā pamudinājums nākotnē pievērsties koka amatniecībai vai pat lielajai apstrādes industrijai. Viņos mēs ieraugām jaunos, kas ienāks kokrūpniecībā, lai dotu pienesumu šai nozarei. Skola ir dibināta 1884. gadā un pārdzīvojusi dažādus laikus. Būtu skumji, ja atjaunotās Latvijas brīvvalsts laikā tās darbība tiktu izbeigta.
Vērēmu pagasts, kur atrodas Makašānu Amatu pamatskola, nav nekāda Dieva aizmirsta Latgales nomale. Tieši šeit jau 30 gadu darbojas un attīstās Latvijā lielākā kokapstrādes uzņēmuma Latvijas Finieris meitasuzņēmums VEREMS. Aprīļa beigās Latvijas Finieris aicināja draugus, sadarbības partnerus un kolēģus doties uz Rēzeknes novadu, lai šā uzņēmuma 30 gadu jubilejas reizē atklātu jauno ražotni, kuras tapšanā ieguldīti 100 miljoni eiro, atšķirot jaunu lappusi modernā, ar inovatīvām tehnoloģijām aprīkotā saplākšņa ražošanā un nodrošinot ar jaunām darba vietām zinošus un patriotiski noskaņotus Latgales jauniešus.
Tajā pašā dienā Latvijas kokrūpnieki piedzīvoja vēl vienu svarīgu notikumu. Malnavas koledžā tika atvērta kokapstrādes speciālistu sagatavošanas nodaļa. Vieta, kur jaunieši varēs turpināt apgūt dziļākas un nopietnākas zināšanas par koku un tā apstrādi. Kas zina, varbūt starp viņiem būs arī tie, kas reiz pirmo pamudinājumu un interesi par koku ieguvuši tieši Makašānu Amatu pamatskolā sava skolotāja koktēlnieka Antona Rancāna vadībā.
Maijs ir arī svētku laiks, kad atceramies, kā Latvija atguva savu neatkarību, brīvību un demokrātiju. Žurnāla Baltijas Koks maija numurā par to raksta Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss:
«Valsts nākotne sākas brīdī, kad cilvēks pārstāj sev jautāt, kur ir labāk, un sāk jautāt, ko es varu darīt, lai labāk būtu šeit. Tāpēc jautājums par Latvijas nākotni nav tikai ārējā apdraudējuma jautājums. Tas ir jautājums par mūsu pašu izvēli – vai mēs šo valsti uztversim kā vietu, par kuru cīnīties, strādāt un rūpēties, vai tikai kā vietu, kur dzīvot tik ilgi, kamēr te ir labi.»
Par Latviju domās un ar Latviju sirdī!
Dzidra Smiltēna