Klimata pārmaiņu izraisītie mežu ugunsgrēki, plūdi, karstuma viļņi un kaitēkļu uzliesmojumi var iznīcināt līdz pat 247 miljardiem eiro vērtas meža platības līdz 2100. gadam – divreiz vairāk nekā pašreizējās aplēses 115 miljardu eiro apmērā –, ja vien mežsaimniecības pārvaldītāji pilnībā nepārskatīs gadu desmitiem senas mežsaimniecības praksi.
Pētījumā Klimata pārmaiņu izraisīto bojājumu pieaugošās izmaksas mežsaimniecībai Eiropā, ko vadīja Johanness S. Morss (Johannes S. Mors) no Minhenes Tehniskās universitātes, secināts, ka augstu emisiju scenārijā (RCP 8.5) Eiropas mežsaimniecības nozares bruto pievienotā vērtība varētu samazināties pat par 15%.
«Centrāleiropa kļūst par kontinenta karstāko punktu izmaksu ziņā ar prognozētiem zaudējumiem līdz pat 19 885 eiro par hektāru,» teica Morss, norādot, ka vētras, dažadu kukaiņu invāzijas un ekstremāli laika apstākļi šajos reģionos nodarīs vislielākos postījumus. Pretstatā tam sasilšanas izraisītais augšanas uzrāviens Ziemeļeiropas boreālo mežu zonā var daļēji mīkstināt finansiālo triecienu.
Pēdējo 20 gadu laikā traucējumu rādītāji visā kontinentā ir vairāk nekā divkāršojušies, izraisot koku mirstību, kāda nav novērota vismaz 170 gadu. Tomēr daudzi mežu attīstības plāni joprojām dod priekšroku vienāda vecuma skujkoku plantācijām – sistēmām, kas stabilos apstākļos nodrošina maksimālu ražību, bet katastrofu gadījumā zemes īpašniekiem rada smagus zaudējumus. «Ignorējot traucējumu risku, tradicionālās, uz ražību vērstās stratēģijas kļūst neaizsargātas pret milzīgiem finansiāliem un ekoloģiskiem zaudējumiem.»
Dienvideiropai ir visdrūmākās perspektīvas. Šajā reģionā jau tagad ir zemākās kokmateriālu cenas kontinentā, un sausuma un meža ugunsgrēku draudi to vēl vairāk pazeminās. Autori uzsver, ka, lai gan ražīguma pieaugums var mīkstināt sekas mežiem Ziemeļeiropā un daļā Centrāleiropas, tas neīstenosies dienvidos.