Ķīnas kokmateriālu tirgus 2026. gada februārī piedzīvoja krasas pārmaiņas, kopējam importa apjomam sarūkot par 28,7% un sasniedzot 3,215 miljonus kubikmetru, kas skaidrojams gan ar lēnu pieprasījuma atgūšanos pēc Pavasara svētkiem, gan vispārēju ekonomisko aktivitātes kritumu salīdzinājumā ar 2025. gadu. Interesanti, ka importa struktūrā bija vērojamas pretējas tendences, jo apaļkoku imports pieauga par 6,5%, sasniedzot 1,795 miljonus kubikmetru, bet zāģmateriālu imports samazinājās par 5,8%, noslīdot līdz 1,42 miljoniem kubikmetru. Kopējā importa vērtība februārī bija 690 miljoni ASV dolāru, kas ir par ceturto daļu mazāk nekā pirms gada, liecinot par lielu spiedienu uz nozari, lai gan vidējās zāģmateriālu cenas turpināja janvārī aizsākto kāpumu, pieaugot par 6,5%.
Lielākajā daļā Ķīnas galveno piegādātājvalstu tika novērots būtisks apjomu kritums, kur tādiem līderiem kā Jaunzēlande un Krievija eksports samazinājās par vairāk nekā 30%, Jaunzēlandes apjomiem sarūkot no 1,307 miljoniem kubikmetru līdz 910 000 kubikmetru. Vēl krasāks kritums skāra Papua-Jaungvineju, kuras apaļkoku eksports uz Ķīnu sagruva par 70%, kā arī ASV un Zālamana salas, kur samazinājums pārsniedza 40%. Pretstatā šim vispārējam kritumam Baltkrievija uzrādīja izcilu sniegumu, palielinot savu importu par 40% un sasniedzot 108 000 kubikmetru, kas liecina par stratēģisku piegāžu pārorientāciju, un pozitīvu izaugsmi uzrādīja arī Kanāda un Filipīnas, iezīmējot jaunu dinamiku starp desmit lielākajiem kokmateriālu piegādātājiem Ķīnas tirgū.
Pavisam cita aina pavērās Ķīnas koksnes izstrādājumu eksporta jomā, kas februārī piedzīvoja negaidīti strauju lēcienu par 69,9%, parādot Ķīnas spēju transformēt izejvielas augstas pievienotās vērtības produktos pat pie zema iekšējā importa. Visiespaidīgākais kāpums bija vērojams finierplātņu un daudzslāņu plātņu segmentā, kur eksports februārī pieauga par 91,5%, bet mājsaimniecības un dekoratīvo koksnes izstrādājumu eksports palielinājās par 62,7%. Šie rādītāji radīja izteiktu kontrastu starp vājo izejvielu iepirkumu un veiksmīgo gatavās produkcijas realizāciju ārējos tirgos, ļaujot kopējam eksportam gada pirmajos divos mēnešos pieaugt par 34,4% un nostiprinot Ķīnas kā globāla mēroga koksnes pārstrādātājas pozīcijas, neraugoties uz īslaicīgiem sarežģījumiem vietējā patēriņā.