Rīga kļūšot par mazo Dubaiju – ar kārtējo pārsteidzošo ideju klāja nācis Ainārs Šlesers. Uz Latviju ar miljardiem kabatā došoties kāds arābu augstmanis un pārvērtīšot Rīgā Andrejsalu un tās apkārtni žilbinošā pasakā. Varbūt kāds lētticīgs latvietis šim apsolījumam arī notic, taču tiem, kas atceras Aināra Šlesera iepriekšējās biznesa gaitas, īpaši jau darījumus ar lidsabiedrībām un uzturēšanās atļaujām, ir pilnīgi skaidrs, ka nekas no tā visa Latvijai netiks. Tikai kārtējās vienvirziena kustības viņa paša un biznesa partneru maciņam. Pēc šā uznāciena tie, kuri prot rēķināt, raksturoja šo piedāvājumu kā nerentablu, kas nekad nespēs ieguldītos līdzekļus atpelnīt. Un maz ticams, ka tos miljardus kāds vēlas vienkārši mums uzdāvināt. Taču sapņot nevienam nav aizliegts, ar nosacījumu, ka tas neskar valsts un mūsu cilvēku intereses.
Daudz patīkamāk un valstij lietderīgāk ir ieklausīties cilvēkos, kas reāli redz Latvijas nākotnes vīziju un paši to arī piepilda. Jau kuro reizi uz šādu jaunu ideju aizsākumu mūs aicina kokrūpniecības milzis AS Latvijas Finieris, sākdams unikāla koka ēku kompleksa būvniecību kokaudzētavā Zābaki Siguldas novadā.
Pamatakmens likšanas pasākumā valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems sacīja:
«Šī ir vieta, kur satiekas daba un zinātne. Jaunās stādu uzglabāšanas tehnoloģijas dos iespēju attīstīties mežsaimniecībai.»
Šajā projektā iesaistīts arī Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, kura cilvēki redz, kā šobrīd attīstās koksnes izmantošana būvniecībā – pilnīgi jaunos veidos un kompozītos –, un tam ir nākotne.
Par Latvijas nākotni domā arī 14. Saeimas deputāts Andris Kulbergs, kurš uzskata, ka uzņēmējdarbības un visas valsts attīstībā liela loma ir tieši enerģētikai. Lēta un pieejama enerģija ir ceļš uz konkurētspēju pasaulē. Tāpēc Latvijai ir jāizstrādā sava ilgtermiņa enerģētikas stratēģija 2050, kas noteiktu skaidras patēriņa prognozes un patēriņam atbilstošu ģenerējošo jaudu portfeli.
Domas par nākotni ieliktas arī gadskārtējās Latvijas Meža dienās, kur apmeklētāju vidū ir simtiem jauniešu. Tieši te viņi varbūt pirmo reizi ierauga, kādu pienesumu mūsu ekonomikai dod meža nozare. Šogad Meža dienu pasākumus apmeklējis rekordliels dalībnieku skaits.
To, ka kokam būvniecībā ir nākotne, sapratuši arī franči. Apjomīga masīvkoka ēka Sēnas Sendenī uzbūvēta, lai Parīzes olimpiskajās spēlēs nodrošinātu sacensību vietu vairākiem ūdens sporta veidiem.
Par kokapstrādes nākotni domā arī izstāžu rīkotāji Vācijā. Ligna 2025 gatavojas parādīt labāko, kas sasniegts kokapstrādes jomā. No visām nozarēm galvenā uzmanība tiks pievērsta tieši nākotnes vērtības radīšanai kokapstrādē.
Ar lielu prieku žurnāla jūnija numurā stāstām par Paulu Beķeri – balvas Zelta čiekurs pērnā gada laureātu. Viņa pirmā nopietnā darba vieta ir žurnāla Baltijas Koks redakcija. Paula patstāvīgi veidoti ir vismaz 80 mūsu žurnāli. Paralēli darbam žurnālā kopā esam organizējuši dažādus pasākumus, veduši nozares cilvēkus uz izstādēm ārvalstīs, arī uz izstādi Ligna Vācijā.
Pieredzēju, kā viņš no žurnālistikas studenta pārtapa meža nozares ekspertā, kurā tagad ieklausās un kura viedoklis ir nozīmīgs. Nu jau astoņus gadus viņš strādā AS Latvijas Finieris.
Bija patīkami lasīt viņa teikto:
«Dzidra Smiltēna man pietiekami uzticējās un ļāva diezgan brīvi tajā smilšu kastē spēlēties. Es ieguvu pārliecību par sevi, pateicoties uzticībai darboties autonomi, neprasot katram solim saskaņojumu. Esmu par to pateicīgs tāpēc, ka tas man iedeva brīvības apziņu.»
Lai arī sākotnēji, Paulam aizejot no darba žurnālā, man bija grūti iekāpt viņa atstātajās lielajās kurpēs, es vēlēju viņam labu ceļu nākotnē. Mēs kopā bijām daudzus putras katlus izstrēbuši.
Lai mums visiem daudz labu, noderīgu ideju savai un Latvijas nākotnei, jo noteikti ikvienam kāds reiz ir iedevis skaistu brīvības apziņu!