Ar prieku un baudu skatījos olimpisko spēļu atklāšanu Milānā. Pasākums veidots ar izcilu gaumi, izsmalcināti, piepildītu saturu, kas nemēģina apdullināt ar skaļiem muzikāliem trokšņiem un tehniskiem trikiem. Cilvēka klātbūtne cauri gadsimtiem un vēsturei. Tāds patiesi iedvesmojošs brīdis, arī ieraugot mūsu sportistu uznācienu ar Latvijas karogu hokeja leģendas Kaspara Daugaviņa rokās.
Skaists viena vakara mirklis līdzsvara gūšanai Latvijas ikdienas notikumu mēslainē, kur negāciju straume ir tik liela, ka ne ar prātu aptvert, ne ar viena cilvēka spēku apturēt.
Atveru datoru un tur atkal par kokrūpniekiem. Šuvajevs laikam piekusis klaigāt par netiesiskajiem Zemkopības ministrijas lēmumiem Latvijas valsts mežu koksnes iepirkumos un stafetes kociņš nodots Ņenaševas rokās. Viens un tas pats, nekā jauna, bet veca patiesība jau vēsta – desmitām reižu apgalvoti meli var sākt tikt uztverti par patiesību. Nezin kāpēc tikai ar tikpat lielu sparu viņi neskandina, ka pašu Briškens darbojies Satiksmes ministrijas uzņēmumos, kuros patiesi izsaimniekoti ne tikai miljoni, bet pat miljardi. Bet nē, viena intriganta piespēlēta, tendencioza informācija nozīmīgāka, jo ar to var pacensties pie vietas nolikt ne tikai pašpietiekamo meža nozari, bet arī politisko konkurentu. Tā mēs dzīvojam, pierādot savu taisnību savērptos melu kamolos un cerot uz nākotni, kad varā atnāks kādi citi godīgāki un par valsti domājošāki, kas visas nejēdzības sakārtos un izbeigs.
Meža nozarē cilvēki katru dienu domā par nākotni, ieguldot savas ieceres un darbu. Viņu vidū daudzi atzinīgi novērtēti un saņēmuši meža nozares balvu Zelta čiekurs. Šoreiz stāstām par Silvestru Strupu, kas Valles pagastā apsaimnieko 100 hektārus meža un vada arī mežsaimniecības uzņēmumu Brūklenāju parks.
Asociācija Latvijas koks māca skolotājus, jau trešo gadu ar MAF atbalstu īstenojot profesionālās pilnveides projektu. Saprotot, jo labāk sagatavots skolotājs, jo stiprāks pamats nākamajiem speciālistiem.
Arī tiem, kas plānos, projektēs un būvēs ēkas no koka. Arhitekte Antra Viļuma iepazīstina mūs ar koka būvniecības pieredzi Slovēnijā. Tur Ļubļanā tapusi Nacionālā drāmas teātra ēka ar iebūvētu koka konstrukciju skatītāju zāli.
Bet viedokļa rakstā AS Latvijas Finieris valdes loceklis Artis Podnieks runā par to, ka mežs vairs netiek skatīts tikai kā dabas vērtība vai izejvielu avots. Tas aizvien biežāk nonāk politisku, ekonomisku, klimatisku un ģeopolitisku lēmumu krustugunīs.
To pierāda arī notikumi Latvijā, kas saistīti ar plašo interesi meža izmantošanā.
Izrādās, ka šogad par gada putnu izvēlēts apodziņš. Mazākā no Latvijā sastopamajām pūču sugām. Viņš visaktīvākais esot ap saullēktu un saulrietu. Tas nozīmē, ka viņam ir ļoti gara darba diena, kurā var arī daudz padarīt.
Lai daudz spēka darba dienai visiem ar meža nozari saistītiem cilvēkiem, kuriem līdzās darāmajam vēl jāmācās noturēt sevi garīgā līdzsvarā, pārvarot grūtības un arī nejēdzības!
Dzidra Smiltēna