Tas bija biedējoši – nāca ziņas, ka Latviju piemeklēs vēl nebijusi vētra un lietavas, kas var atnest lielus postījumus. Tajā brīdī atcerējos pirms apmēram desmit gadiem piedzīvoto, kad Saulkrastos pie zemes gulēja ar saknēm izceltas varenas priedes, norauti māju jumti, izpostīti dārzi. Vairākas diennaktis viss iegrima tumsā, bez elektrības un ūdens.
Šoreiz tikām saudzēti – tik vien kā izplucinātas krāšņās puķu dobes un nolauztas trīsmetrīgās, jau ziedošās saulespuķes. Taču citur gan lietavas un vētra bijusi nežēlīgi postoša. Stiprās un varenās priedes pļautas Jūrmalā un īpaši jau Zemgalē. Diemžēl šādas dabas trakulības apturēt nav cilvēku spēkos un varam vien noskatīties, kā krīt meži veselām audzēm un upes pārplūdina ciemus un pilsētas.
Taču ir lietas, kuras varam ietekmēt ar savu rīcību vai bezdarbību. Latvija ir viena no visbagātākajām valstīm Eiropā attiecībā uz mežu platībām. Latvijas Meža īpašnieku biedrība rakstā akcentē, ka mūsu mežinieki atbalsta dabas aizsardzību, taču tai jābūt līdzsvarā ar samērīgu un godīgu nozares politiku. To nevar teikt par Latvijas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pieņemtajiem lēmumiem, kas raisa neizpratni, apdraudot vismaz 7500 darbavietu Latvijas meža nozarē. Īpaši svarīgi tas ir lauku reģionos.
Arī Latio Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa pēdējā laika notikumos attiecībā uz mežu politiku saskata zināmas problēmas. Piemēram, Satversmes tiesas lēmuma par ciršanas noteikumu atcelšanu sekas visbūtiskāk izjutīs tieši mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, tur izstrāde tiks apturēta vismaz par pieciem gadiem. Tas savukārt ietekmēs visu nozari kopumā.
Jūnijā Rīgā norisinājās Eiropas koksnes plātņu ražotāju federācijas ikgadējā kopsapulce. AS Latvijas Finieris jau kopš 2015. gada ir šīs organizācijas biedrs un šogad pie sevis uzņēma 180 uzņēmumu un organizāciju pārstāvjus no vairāk nekā 20 valstīm. Arī viņi kopā sprieda par ilgtspējīgu koksnes resursu pieejamību ilgtermiņā un par atjaunīgo resursu racionālu izmantošanu.
Viens no šādiem dabai draudzīgiem un lietderīgiem veidiem ir koka konstrukciju izmantošana jaunu dzīvojamo ēku būvniecībā. Vai Latvija virzās uz to, lai pēc iespējas vairāk koks tiktu izmantots tieši daudzdzīvokļu ēku būvniecībā un atjaunošanā. Tas šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums.
Kuldīga par godu pilsētas ierakstīšanai UNESCO sarakstā šogad veidoja jaunu pasākumu – Vecpilsētas svētkus. SIA Mežinieks RS , meža īpašnieku biedrība Meža konsultants un Meža ABC sadarbības partneri šajos svētkos dāvināja pasākumu ģimenēm un bērniem Zaļā pasaka senā pilsētā . Ideja patapināta no Imanta Ziedoņa grāmatas Krāsainās pasakas. Tur teikts, ka mežs ir tik zaļš kā nekas cits pasaulē. Tā kā Kuldīgas pilsētas apbūves pamatā ir koks, tad, veidojot šos svētkus, kuldīdznieki centušies parādīt koku kā vislielāko vērtību. Neatkarīgi no tā, vai tas aug mežā vai turpina dzīvi kādā koka ēkā.
Apbrīnojama ir latviešu tieksme pēc šīs garīgās vertikāles, bez kuras diez vai mēs spētu izdzīvot kā nācija.
Tajā vakarā, kad naktī gaidījām lielo, postošo vētru, Siguldas pilsdrupās bija paredzēts Operas svētku Galā koncerts. Līņāja lietus, un pamazām vilkās kopā tumši mākoņi. Bija nelielas šaubas – braukt vai palikt mājās. Siguldā jau lija pamatīgi, taču mums par pārsteigumu pilsdrupu estrādes laukums bija cilvēku pilns. Visi, ieģērbušies lietus mēteļos, pusotru stundu pacietīgi klausījās mākslinieku dziedātās operu ārijas, un nevienam nenāca prātā celties un doties projām. Ūdens lija no debesīm, no mūsu apģērbiem un pat no plaukstām aplaudējot. Taču pāri visam prieks par šo lielisko piedzīvojumu, kas mums tika uzdāvināts.
Lai ikvienam tiek pa kādam neparastam, skaistam dzīves mirklim vēl šīs vasaras izskaņā, kas dod spēku stāvēt pretī visām vētrām!
Dzidra Smiltēna