Anita Jaunbelzere
Nule aizvadītajā gadā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieks Pauls Zeltiņš Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātē aizstāvēja doktora disertāciju par selekcionētu koku augšanas gaitu. Šie pētījumi ļauj precīzāk prognozēt augšanas gaitu mežaudzēs, kas atjaunotas ar selekcionētu priedes, egles un bērza stādmateriālu. Vērtēta arī ikgadējo augstuma pieaugumu saistība ar meteoroloģiskajiem faktoriem, atlasot egles genotipus, kas mazāk jutīgi pret mainīgu klimatu un līdz ar to izturīgāki pret stresu.
Selekcijas stādījumi kā pamats augšanas gaitas pētījumiem
Pauls Zeltiņš: Institūtā sāku strādāt pa vasarām un brīvākos brīžos starp mācībām kā bakalaura students pēc pirmā kursa Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē, veicot dažādus lauka darbus meža selekcijas pētījumu virzienā. Maģistrantūras studiju laikā sāku darboties ar selekcijas mērījumu datiem un to analīzi.
Maija beigās Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātē Tartu aizstāvēju doktora grādu mežsaimniecībā. Maģistrantūru esmu beidzis Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātē. Vēlējos izglītību ārzemēs papildināt, bet ilgstoši dzīvot tur nevēlējos. Tādēļ Tartu man bija ļoti labs kompromiss. Doktorantūrā jau nav katru dienu jābūt uz vietas, un es varēju braukāt. Disertācijas zinātniskā daļa tapa Silavā. Manas disertācijas tēma – selekcionētu priežu, egļu un bērzu augšanas gaita. Domāju, ka darba izstrādē veiksmīgi apvienota vērtīgā Silavas zinātniskā bāze meža selekcijā un igauņu universitātes jau vēsturiski spēcīgās akadēmiskās kompetences meža augšanas gaitas un modelēšanas jautājumos.
Lai varētu prognozēt koku attīstību, nepieciešami vismaz divi mērījumi, uz kuriem balstīt modeļu izstrādi. Šim mērķim apkopoju un izmantoju to Silavas selekcijas izmēģinājumu stādījumu datus, kuros mērījumi veikti vairākkārt. Pirmajos darba gados institūtā pats esmu mērījis šos stādījumus, īpaši bērzu eksperimentus.
Prognozējam, cik vērta būs pieaugusi audze
Šā darba praktiskie ieguvumi ir divi. Pirmais – izmantojot pašlaik pieejamos selekcijas stādījumu datus precīzāku modeļu izstrādē, varam atbilstošāk prognozēt augšanas gaitu jaunaudzes vecumā, tātad laikus plānot nepieciešamās mežkopības darbības. Ļoti labi tas redzams, audzējot selekcionētus bērzus bijušajās lauksaimniecības zemēs. Šādas audzes jaunaudžu vecumā aug daudz straujāk nekā tās, kas atjaunojušās pašsējas rezultātā. Līdz ar to ātrāk ir nepieciešama un plānojama jaunaudžu kopšana. Tāpēc jau šobrīd mežsaimniecības darbu plānošanā šie pētījumi būtu izmantojami. Disertācijas rezultāti nodoti kolēģu rīcībā integrēšanai Silavas prognožu modeļu sistēmā.
Otrs ieguvums ir spēja mums, selekcionāriem, prognozēt, kā selekcionētās audzes nākotnē attīstīsies, salīdzinot ar neselekcionētām audzēm, un līdz ar to novērtēt selekcijas ilgtermiņa ietekmi. Labākā materiāla atlasei stādījumi tiek uzmērīti otrās desmitgades sākumā. Selekcijas process jau tā ir ilgs, tāpēc gaidīt līdz galvenās cirtes brīdim nevaram atļauties. Tomēr vēlamo pazīmju pārākumam ir tendence saglabāties arī lielākā vecumā, tāpēc atlasīt labāko materiālu sēklu plantāciju ierīkošanai varam agrākā vecumā. Savukārt iegūtās zināšanas par augšanas gaitu ļauj mums labāk prognozēt attīstību nākotnē, saprotot, kāds selekcijas efekts būs cirtes aprites vidū vai tuvāk beigām. Tas palīdz arī prognozēt, piemēram, oglekļa uzkrājumu vai ekonomiskos ieguvumus. Tātad kopumā iegūstam precīzāku apsaimniekošanas plānošanu un ražas prognozes lielākā vecumā.
Pievēršam uzmanību klimata jutībai
Jāņem vērā, ka šobrīd procesus dabā ietekmē arī mainīgais klimats. Ja mēs skatāmies uz datiem, kas iegūti pirms piecdesmit gadiem, un salīdzinām ar tagad iegūtajiem, zināms, ka klimats ietekmējis arī koku augšanas gaitu. Selekcija strādā mijiedarbībā ar dažādiem citiem faktoriem –produktivitātes pieaugumu ir veicinājis gan klimats, gan cilvēka mērķtiecīga darbība, kopjot stādītās audzes un tādā veidā nodrošinot, ka atlasītajiem genotipiem ir iespēja izpaust savu augšanas pārākumu.
Mēs šobrīd selekcijā vairāk pievēršam uzmanību klimata jutībai. Gan priedēm, gan eglēm esam novērojuši, ka ikgadējiem augstuma un caurmēra pieaugumiem ir saistība ar dažādiem meteoroloģiskajiem faktoriem, un tā var būt ģenētiski atšķirīga. Redzams, ka ir egles kloni, kas ir jutīgāki un tajos gados, kad ir nelabvēlīgi apstākļi, piemēram, ilgstošs sausums vasarā, aug lēnāk vai arī samazina augšanu nākamajos gados. Savukārt ir genotipi, kuriem šī jutība ir mazāka un koku augšana netiek izteikti bremzēta arī nelabvēlīgos apstākļos. No selekcijas viedokļa tas ir ļoti svarīgi, jo mēs gribam atlasīt tos genotipus, kas ir mazāk jutīgi pret neskaidrajiem nākotnes apstākļiem. Līdz ar to, ja iepriekš tradicionāli tika mērīts augstums, caurmērs, zarojuma kvalitāte un tamlīdzīgas saimnieciski nozīmīgas koku pazīmes, šobrīd mēs pievēršam uzmanību arī varbūt ne tik redzamām pazīmēm – ikgadējiem augstuma un caurmēra pieaugumiem. Strādājam ar dendrohronoloģijas metodēm, no urbumiem iegūtus gadskārtu platumu mērījumus sasaistot ar dažādiem meteoroloģiskiem faktoriem. Tad mēs vērtējam, vai šīs atšķirības ir ģenētiski noteiktas vai nav. Šis darbs notiek jau vairākus gadus, un mēs uzskatām, ka mainīgajos klimatiskajos apstākļos, kad arvien biežāk ir dažādi ekstrēmi, piemēram, ilgstošs sausums vasarā, tas ir svarīgi, lai nodrošinātu pietiekami produktīvas un izturīgas mežaudzes nākotnē.
Svarīgi ir saglabāt audzes maksimāli veselīgas, lai tās spēj pretoties nelabvēlīgiem apstākļiem. Ja, piemēram, tiešā veidā ar selekcijas metodēm mizgraužu bojājumus eglēm novērst nevar, mēs varam to ietekmēt pastarpināti, selekcionējot pret meteoroloģiski ekstrēmiem mazāk jutīgus kokus, kas nav tik ļoti pakļauti klimata stresam un līdz ar to arī ir noturīgāki pret kukaiņu uzbrukumu. Tam jāiet roku rokā ar atbilstošu mežkopību, lai ļautu kokiem izveidot stabilu sakņu sistēmu un mazinātu koku savstarpējo konkurenci pēc augsnes mitruma.
Mana darba ikdiena lielākoties paiet, veicot datu analīzi un gatavojot zinātniskas publikācijas. Pēdējos mēnešos aktīvākais darbs bijis pie ilgtermiņa selekcijas programmas aktualizācijas. Plānojam, ko nākamajos piecos gados pamainīt un ko likt klāt, jo Silavas sadarbības partnerim akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži lielāka interese ir par platlapjiem, piemēram, ozolu un dižskābaržu audzēšanu. Selekcijas programmā tas ir kas jauns.
Apkopojam arī līdz šim paveikto. Tas ir interesanti.