Klimata ministrijas lēmums par 10% samazināt mežizstrādi valsts mežos galvenokārt ietekmēs zāģētavas, bet var kaitēt visas kokrūpniecības nozares konkurētspējai.
Lai gan Viru apgabalā bāzētais kokrūpniecības uzņēmums Barrus, kas ir viens no lielākajiem Dienvidaustrumu Igaunijā, šogad investēs gandrīz 2 miljonus eiro, lai automatizētu baļķu šķirošanas līniju, uzņēmuma pārstāvji pieļauj, ka šādas investīcijas nākotnē var kļūt arvien grūtāk izdarāmas, ja izejmateriālu plūsma būs jāimportē no ārvalstīm.
Pilvas apgabalā esošais koka karkasu ražotājs Peetri Puit uzskata, ka ražotāji nevar paļauties uz lētu iekšzemes izejvielu un ir svarīgi pārvaldīt uzņēmējdarbības riskus. Uzņēmuma vadītājs Pēters Pēdomā (Peeter Peedomaa) norādīja, ka baļķu cenas var ietekmēt arī sezonālie apstākļi, piemēram, cik labi ziemas laika apstākļi ļauj veikt kokmateriālu ieguvi.
«Cenu korekcijas parasti notiek reizi ceturksnī. Janvāra sākumā ir grūti prognozēt, ko nesīs nākotne, bet es domāju, ka mēs redzēsim zināmu neapstrādātas koksnes cenu pieaugumu,» teica Pēdomā.
Ja tiks īstenots mežizstrādes apjomu samazinājums, zāģētavas plāno kompensēt deficītu, iepērkot baļķus gan no dienvidu, gan ziemeļu kaimiņiem.
https://news.err.ee/1609907299/lower-state-forests-felling-volume-worrying-industry