Agnese Anta Liepiņa, Diāna Jansone, Didzis Elferts, Ilze Zepa,
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava
2025. gada 15.–19. septembrī pirmo reizi Rīgā norisinājās starptautiskā dendrohronoloģijas konference EuroDendro 2025. Šis pasākums iezīmēja īpašu notikumu gan Latvijas, gan visas Eiropas mežzinātnes vidē. Konferences rīkošana tika uzticēta Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam (LVMI) Silava, kurš apliecināja sevi kā vadošu zinātnisko centru ne tikai Baltijā, bet arī plašākā starptautiskā mērogā. Konference EuroDendro 2025 bija ilgi gaidīta atkalsatikšanās dendrohronologu sabiedrībai – zinātniekiem, praktiķiem un studentiem – un pulcēja 80 dalībnieku no 21 valsts, tai skaitā Kanādas, Lielbritānijas, Šveices, Spānijas, ASV, Polijas, Rumānijas, Portugāles u. c.
Silava – starp vadošajiem dendrohronoloģijas centriem Baltijā
LVMI Silava ilgstoši un sistemātiski tiek veikti dendrohronoloģijas, dendroekoloģijas un dendroklimatoloģijas pētījumi. Institūta zinātnieki piedalās starptautiskos pētījumos, attīsta metodoloģiju, kas ļauj precīzi analizēt klimatisko un antropogēno faktoru ietekmi uz koku augšanu, un sadarbojas ar vadošajām pētniecības iestādēm Eiropā.
Rīkojot EuroDendro 2025, LVMI Silava nostiprināja savu zinātnisko reputāciju starptautiskajā dendrohronologu kopienā, veiksmīgi apvienojot augsta līmeņa akadēmisko programmu ar rūpīgi izstrādātu pasākumu organizāciju. Institūta zinātnieki bija iesaistīti ne vien kā organizatori, bet arī kā aktīvi satura veidotāji – ar vairākiem mutvārdu un stenda ziņojumiem, uzsverot Latvijas mežzinātnes kapacitāti un aktualitātes reģionālo klimata pārmaiņu un mežsaimniecības izaicinājumu kontekstā.
Dendrohronoloģija – laika nospiedumi kokā
Dendrohronoloģija jeb koku gadskārtu izpēte sniedz unikālu iespēju rekonstruēt pagātnes klimatiskos, vides un cilvēka radītos notikumus. Šī metode tiek izmantota gan senatnes būvju un mākslas objektu datēšanā, gan klimata rekonstrukcijā un ekoloģiskajā monitoringā.
Konference aptvēra plašu tematiku – no meža ugunsgrēku vēstures un kukaiņu invāziju rekonstrukcijām līdz izotopu analīzei un koku anatomijas pētījumiem, atklājot koku kā informatīvu arhīvu, kas glabā simtiem gadu senas liecības par vides pārmaiņām.
Profesors Dīters Ekšteins – Eiropas dendrohronoloģijas pamatlicējs
Viens no emocionāli nozīmīgākajiem brīžiem konferences atklāšanas sesijā bija veltīts profesora Dītera Ekšteina (Dieter Eckstein, 1939–2021) un citu vadošo dendrohronologu piemiņai. Šī izcilā personība atstājusi neizdzēšamas pēdas Eiropas un pasaules dendrohronoloģijā.
Profesors Ekšteins bija viens no EuroDendro kustības dibinātājiem un virzītājiem līdzās savai kolēģei Zigrīdai Vrobelei (Sigrid Wrobel). Viņš aktīvi veidoja zinātniskās sadarbības tīklus visā Eiropā, atbalstīja jaunu laboratoriju veidošanos un deva impulsu dendrohronoloģijas kā disciplīnas attīstībai Vācijā, Austrijā, Šveicē, Polijā, Skandināvijā un arī Baltijas valstīs.
Viņa zinātniskais mantojums ietver:
- vairāk nekā 200 zinātnisku publikāciju dendrohronoloģijas, koksnes anatomijas un vides pētījumu jomās;
- līdzdalību Ziemeļvācijas dendrohronoloģijas laboratorijas dibināšanā Hamburgas Universitātē;
- aktīvu iesaisti mākslas objektu un vēsturisko ēku koksnes datēšanā, palīdzot saglabāt Eiropas kultūras mantojumu.
Viņa izcilais darbs un mentorings iedvesmojis vairākas pētnieku paaudzes, arī daudzi no šī gada konferences EuroDendro dalībniekiem bija viņa audzēkņi vai kolēģi.
Ekskursija Lielajā Ķemeru tīrelī (Foto: Didzis Elferts)
Latvijas pētnieku ieguldījums
LVMI Silava zinātnieki konferencē prezentēja plašu un daudzveidīgu pētījumu spektru:
- koku noturība vējā, kas ir būtiski mežsaimniecības plānošanā;
- klimatisko faktoru ietekme uz parasto un sarkano ozolu augšanu, analizējot sugu piemērotību nākotnes apstākļos;
- ugunsgrēku ietekme uz priedes augšanu Slīteres nacionālajā parkā;
- meliorācijas un sausuma ietekme uz mežaudžu attīstību.
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī ģenētisko faktoru nozīmei klimatjutībā, ko savā prezentācijā skaidroja LVMI Silava vadošais pētnieks Roberts Matisons, iezīmējot virzienu uz integrētākiem pētījumiem starp mežzinātni, ģenētiku un klimatoloģiju.
Jaunā zinātnieku paaudze
Ar izdevniecības Elsevier atbalstu konferences laikā notika konkurss par labāko studenta stenda ziņojumu, kurā uzvarēja Kerta Eriksone (Kärt Erikson, Igaunija), kura bija sagatavojusi stenda referātu par ūdens līmeņa izmaiņu ietekmi uz parastās priedes augšanu atjaunotajos Igaunijas kūdrājos. Otro vietu ieguva Madara Margita Muceniece (Latvija) par pētījumu, kas veltīts smilšu akumulācijas un klimata ietekmei uz parastās priedes augšanu mežainās kāpās Kolkas ragā, bet trešo vietu ieņēma Rebeka Partemi (Rebecca Partemi, Slovēnija) ar ziņojumu par konkurences statusa ietekmi uz koku izturību pret sausumu. Jauno pētnieku aktīva iesaiste norāda uz šīs nozares dzīvotspēju un strauju attīstību, arī Latvijā.
No purviem līdz pilīm – arī kultūra ir zinātnes daļa
Konference nebija tikai par zinātni – tā bija arī par pieredzes apmaiņu, savstarpējo iepazīšanos un Latvijas iepazīšanu. Dalībnieki devās ekskursijā uz Lielo Ķemeru tīreli, kur iepazina unikālo purvu ekosistēmu, kā arī apmeklēja Jaunpils pili, kur baudīja viduslaiku atmosfēru un maltīti. Noslēguma vakariņas notika Latvijas Dzelzceļa muzejā, kur zinātniskā vide mijās ar industriālo vēsturi.
Konferences dalībnieki pēc iepazīšanās ar Jaunpils pili (Foto: Diāna Jansone)
Ar skatu nākotnē
Konference EuroDendro 2025 bija ne vien ilgi gaidīta atkalredzēšanās pēc pandēmijas, bet arī skaidrs apliecinājums tam, ka Latvija, īpaši mežzinātnes institūts Silava, ir pilntiesīga spēlētāja Eiropas zinātnes kartē. Pateicoties institūta zinātniskajai kapacitātei un organizatoriskajām spējām, konference norisinājās augstā līmenī, atstājot spēcīgu iespaidu uz starptautisko kopienu.
Uz tikšanos EuroDendro 2027 Varšavā – ar cerību, ka Latvijas zinātnieku klātbūtne tur būs vēl plašāka un ietekmīgāka!
EuroDendro 2025 dalībnieki konferences oficiālās atklāšanas dienā (Foto: Agnese Anta Liepiņa)
Konferences dalībnieki pēc iepazīšanās ar Jaunpils pili (Foto: Diāna Jansone)