Ar šādu simbolisku vadmotīvu un kopīgu koku stādīšanu 25. aprīlī svinīgi atzīmēta Latvijas Meža nozares arodbiedrības (LMNA) 35. gadadiena, pulcējot gandrīz 400 viesu, tostarp līderus no Lietuvas, Eiropas un pasaules arodbiedrību organizācijām.
Pauls Beķeris
Paldies visiem LMNA arodorganizāciju vadītājiem un aktīvistiem – jūs esat arodbiedrības spēks!
Jubilejas pasākuma atklāšanā, paceļot Meža dienu karogu, LMNA priekšsēdētāja Kristīne Rapa uzsvēra arodbiedrības pamatvērtības – tiesības uz darbu un strādnieku cieņu. «Neviena nozare nevar pastāvēt bez cilvēkiem, kuri tajā strādā. Paldies visiem bijušajiem un esošajiem LMNA biedriem – jūsu ieguldījums nozarē ir nenovērtējams! Paldies visiem LMNA arodorganizāciju vadītājiem – jūs esat mūsu spēks! Paldies visiem arodbiedrību saimes kolēģiem gan Latvijā, gan ārvalstīs! Lai mūs vieno kopīgs darbs un mīlestība uz mežu! Spēks vienībā!» pauda Rapa. «Meža nozares pārstāvji lieliski apzinās, ka ir mantinieki darbam, ko cilvēki, stādot mežu, paveikuši pirms tiem. Baudot šā darba augļus, ir svarīgi atcerēties, ka esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā – lai būtu darbs arī tiem, kuri nozarē strādās pēc mums. Tāpēc mūsu jubilejas gadā ar savu simbolisko piemēru aicinām visus veidot jaunu mežu.»
Starptautiskais novērtējums ciešajai sadarbībai
«Nav labāku svinību kā koku stādīšana – tā ir dāvana nākotnei,» doto iespēju piedalīties augstu novērtēja Globālās arodbiedrību federācijas (Building and Wood Workers’ International, BWI) ģenerālsekretārs Ambets Jusons (Ambet Yuson). Viņa pārstāvētā organizācija sastāv no vairāk nekā 350 arodbiedrībām 117 valstīs, kas apvieno 15 miljonus biedru. LMNA iedvesmots, Ambets Jusons solīja, ka aicinās arī katru no viņiem iestādīt pa kokam ilgtspējīgākai pasaules nākotnei.
Globālās arodbiedrību federācijas ģenerālsekretārs Ambets Jusons: «Nav labāku svinību kā koku stādīšana – tā ir dāvana nākotnei.»
Savukārt Eiropas Būvniecības un meža nozares arodbiedrību konfederācijas (European Federation of Building and Woodworkers, EFBWW) ģenerālsekretārs Toms Delū (Tom Deleu) pasākuma atklāšanā īpaši uzteica LMNA lielo ieguldījumu starptautiskajā darbā. «Kristīne Rapa ir EFBWW Meža nozares apakškomitejas viceprezidente un aktīvi pauž Latvijas viedokli Briselē. Ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšana ir globāli aktuāls process, kas nav iespējams bez darbiniekiem un tos pārstāvošajām arodbiedrībām. Sarežģītajā un mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā sociālais dialogs ir arī ļoti svarīgs demokrātijas atbalsta pīlārs.»
LMNA priekšsēdētāja Kristīne Rapa: «Neviena nozare nevar pastāvēt bez cilvēkiem, kuri tajā strādā.»
Jāuzsver, ka dienu iepriekš – 24. aprīlī – BWI un EFBWW vadība kopā ar LMNA pārstāvjiem aizvadīja piepildītu dienu, apmeklējot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, kā arī iepazīstot ražošanas procesus koncerna Latvijas Finieris bērza saplākšņa rūpnīcā Lignums un mašīnbūves struktūrvienībā Iekārtu rūpnīca. Arī par iespēju LMNA biedriem un pasākuma viesiem vienoties kopīgā darbā paldies jāsaka Latvijas Finierim – tieši uzņēmuma īpašumā esošajā zemē Dobeles novada Brankos deviņu hektāru platībā tagad saulei pretī tiecas 12 000 jaunu bērziņu ar nelielu egles mistrojumu. To vidū arī viens ozols, ko Lietuvas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Diana Raitelaitiene pasākuma laikā iestādīja kā abu tautu draudzības un solidaritātes simbolu, uzsverot kopīgo vēsturi un pirms 35 gadiem no jauna izcīnīto neatkarību, tostarp tiesības apvienoties arodbiedrībās.
Sociālā dialoga partneri uzsver – jāturas kopā
Te gan noteikti jāuzsver, ka arodbiedrību kustībai Baltijas valstis ir krietni senāka vēsture. Latvijā pirmais lielākais streiks notika 1870. gadā. Zīmīgi, ka tas notika Vērmaņa kokzāģētavā, kas liecina par meža nozares pārstāvjiem kā aktīviem viedokļa paudējiem visos laikos. Arī 1990. gada 7. aprīlī, kad toreizējā Meža, papīra un kokapstrādāšanas rūpniecības strādnieku arodbiedrības kārtējā republikāniskajā kongresā tika pateikts stingrs nē PSRS arodbiedrību struktūrai, no tās atdaloties, Latvijas valsts neatkarības deklarācija vēl nebija parakstīta. Tas notika mēnesi vēlāk – 4. maijā. Šogad, atzīmējot šī vēsturiskā notikuma 35. gadadienu, 2025. gada 7. aprīlī Rīgas Sv. Alberta Romas katoļu baznīcā tika atkaliesvētīts LMNA karogs.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nedaudz jaunāka par LMNA un savu 35. jubileju svin 25. maijā. Toreiz Latvijas arodbiedrību 13. kongresā LBAS dibināšanā piedalījās 19 LMNA pārstāvji. «Meža nozarē bieži varam redzēt, ka, lai arī ar karstām diskusijām, vienmēr tiek panākts kopīgs risinājums,» savā uzrunā atzina LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. «Manuprāt, tā ir liela vērtība, jo, vienīgi ieklausoties viens otrā un ņemot vērā visu intereses, varam nonākt pie ilgtspējīgas konkurētspējas, kas dod atdevi visai Latvijas sabiedrībai.»
Pārstāvot trīspusējā sociālā dialoga valsts pusi, LMNA 35. gadu jubilejas pasākuma atklāšanā sveicienus no zemkopības ministra Armanda Krauzes visiem klātesošajiem nodeva viņa padomnieks Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Arī viņš pauda pārliecību, ka šajā sarežģītajā laikā nozarei jāturas kopā un akcentēja sociālā dialoga nozīmi savstarpējo nesaskaņu izlīdzināšanā.
Meža dienu tradīcija, kas Latvijā aizsākās pirms 100 gadiem, no jauna atdzima pēc neatkarības atjaunošanas kā nozari un sabiedrību vienojošs, uz nākotni vērsts zemes apsaimniekošanas darbu cildinājums. Vienojoties ikgadējos kolektīva svētkos, mūsdienās tradīciju turpina aktīvi kopt daudzi nozares uzņēmumi. To vidū Latvijas Finieris, kas to pārnesis arī uz Lietuvas un Igaunijas struktūrvienībām. Arī 25. aprīlī Brankos bija plaši pārstāvēts uzņēmuma kolektīvs – arodbiedrības sastāvā ir vairāk nekā 90% koncerna Latvijas uzņēmumu darbinieku.
«Meža nozare vienmēr ir saistījusies ar stabilitāti,» vēsturisko notikumu paralēles ar procesiem mūsdienās savā uzrunā vilka Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. «Kad valsts neatkarība vēl tikai veidojās un tagadējā formā dzima LMNA, katra nelielā arodorganizācija uzņēmumos pirms tam pieņēma savus lēmumus – kurā pusē viņi izvēlas būt. Tas sākās ar katru cilvēku, ar katru kolektīvu. Kopā izrunāts, kopā izsapņots. Arī barikādēs mežinieki bija pirmie, kuri nebaidījās pieņemt lēmumu ar meža tehniku braukt uz Rīgu un aizstāvēt savu valsti. Tieši tāpat tagad, sākoties Krievijas brutālajam pilna mēroga karam Ukrainā, meža nozares uzņēmumi bija pirmie, kas nāca ar skaidru un lielu atbalstu Ukraiņu tautai. Ja saskaitītu summas, kas tiek ziedotas privāti, no uzņēmumiem un organizācijām, esmu pārliecināts, ka vairāk nekā trešā daļa nāk tieši no meža nozares un vairāk nekā puse – no nozarēm, kas strādā ar zemi. Varbūt simboliski, bet zemi kara laikā nepaņemsim līdzi. Tāpēc, gatavojoties karam, mēs zinām, par ko cīnīsimies.» Biķis arī aicināja pārdomāt, cik vienoti un aktīvi nozares pārstāvji šodien ir, aizstāvot savu darbu un tiesības apsaimniekot savu zemi. Kā piemēru minot Gaujas nacionālo parku, kura apsaimniekošanas plāns paredz koku stādīšanu mežā nepieļaut, to simboliski demonstrējot kā nosodāmu, pretdabisku rīcību.
Lietuvas Meža nozares arodbiedrības dāvātais ozols iestādīts Latvijas zemē.
Jubilejas gads
Kopīgā koku stādīšana bija galvenais, bet ne vienīgais pasākums, atzīmējot LMNA 35. jubileju. Mērogos mazākas aktivitātes paredzētas visa gada garumā, bet sadarbībā ar EFBWW 17.–18. septembrī Rīgā norisināsies starptautisks seminārs Forests of the future: paving the way to EU carbon neutrality through sustainable management practices and circular wood-based products.
Gada sākumā arodbiedrība nāca klajā ar atjaunotu un saturiski paplašinātu interneta vietni www.lmna.lv, tostarp ietverot ērtu elektronisko pieteikšanās sistēmu, kas atvieglo kļūšanu par LMNA biedru. Jubilejas gadā atsvaidzināta arī organizācijas vizuālā identitāte – pilnveidots logo, skaidri definētas zīmola vadlīnijas, izstrādāts jauns prezentācijas stils un citi vizuālie elementi. Tas uzskatāmi parāda – apliecinot savu lomu sociālajā dialogā meža nozarē, LMNA seko līdzi laikam un nodrošina ērtāku piekļuvi informācijai par arodbiedrības darbu.
Kopā panākam vairāk!
Pateicoties 400 svinību viesu kopdarbam, Dobeles novada Brankos deviņu hektāru platībā tagad saulei pretī tiecas 12 000 jaunu bērziņu ar nelielu egles mistrojumu.
Bērziņš – Latvijas Finiera Meža dienu simbols un dvēsele.