Antra Viļuma, Dr. Arch.
Loodusmaja Taru ir vides izglītības un dabas zināšanu centrs, kas top Noblesnera (Noblessnera) apkaimē Tallinā un durvis apmeklētājiem vērs 2027. gadā. Loodusmaja (igauņu valodā – dabas māja) Taru ir viedā dzīves telpa (igauņu valodā – tark ruum TaRu), kas apvieno igauņu zināšanas, lai risinātu ekonomiskās, sociālās, telpiskās, dabas un vides problēmas. Taru (tulkojumā no igauņu valodas – strops) ir veidota kā atvērta vieta, kur var satikties daba, cilvēki un zināšanas, un ēku komplekss kalpos kā sadarbības platforma starp publisko sektoru, zinātni, uzņēmējdarbību un sabiedrību.
Dabas māja ir lielākā publiskā koka ēka Igaunijā, kuras kopējā platība ir 24 660 kvadrātmetru. Kompleksu veido trīs savstarpēji savienotas ēkas: piecstāvu doka ēka, četrstāvu biroju māja un muzeja māja ar trīsstūrveida plānojumu. Ēkas ir būvētas no koka un ilgtermiņā piesaistīs aptuveni 3900 tonnu oglekļa. Tā ir gandrīz nulles enerģijas ēka, kas apvieno arhitektūru, inženiertehnoloģijas un energoefektivitāti. Ēkas aptuveni 1200 kvadrātmetru lielā āra zona ir veidota kā kopienas ārtelpa, kas demonstrē un raksturo Igaunijas dabu, piedāvās arī iespēju mācīties brīvā dabā. Taru ir paredzēta ikvienam – gan tiem, kas vēlas izzināt un mācīties, gan speciālistiem, kas strādā vides nākotnes labā, piedāvājot aptuveni 570 darba vietu un telpas videi draudzīgiem uzņēmumiem un biedrībām.
Gandrīz trešdaļa kompleksa būs atvērta apmeklētājiem, kur viņi varēs iepazīties ar Dabas vēstures muzeja jauno pastāvīgo ekspozīciju Kopā būšanas māksla un pagaidu izstādēm, piedalīties pasākumos, konferencēs vai baudīt restorāna maltīti.
Taru apvieno arī vairākas vides un telpiskās organizācijas, tostarp Vides pārvaldi, Vides aģentūru, Vides investīciju centru, Klimata ministrijas Informācijas tehnoloģiju centru un Zemes un telpiskās plānošanas pārvaldi, nodrošinot zināšanu apmaiņu un sadarbību. Izglītība un vides apziņa Taru ir ieguldījums nākotnē, koncentrējoties uz dabas izglītību, pilsētvides kvalitāti un videi draudzīgu būvniecību. Dabas vēstures muzejs piedāvās plašākas un modernākas telpas, lai apmeklētāji varētu atklāt dabu un tās saistību ar cilvēkiem pilnīgi jaunā veidā. Taru ir veidots, lai iedvesmotu zinātkāri, uzdotu jautājumus un radītu jaunas idejas, vienlaikus būdams arī piemērs sadarbībai starp cilvēku un dabu.
Arhitektūras risinājumu ir veidojuši arhitektu biroja Kavakava arhitekti Sīri Vallnerss (Siiri Vallners), Indrekss Peilss (Indreks Peils), Kristela Nīsuke (Kristel Niisuke) un citi. Dabas māja tiek būvēta atbilstoši 2019. gada starptautiskā arhitektūras konkursa uzvarētāja darbam. Ļoti svarīga projektā ir arī ārtelpa – pagalms, kura apzaļumojums tiek veidots raksturīgi Igaunijas dabai. Āra zona rada apstākļus mācībām brīvā dabā un vizuāli un saturiski savieno kompleksa mājas.
Visu trīs ēku koka karkasa konstrukciju risinājumi demonstrē mūsdienu koka arhitektūras daudzveidīgās iespējas. Katra no ēkām savā veidā demonstrē inovāciju, tādējādi veicinot koka ēku būvniecību nākotnē un atvieglojot darbu nozares profesionāļiem. Drosmīga arhitektūra, unikālas formas un atraktīvas un dekoratīvas koka detaļas. CLT un līmētajam kokam projektā ir galvenā loma – gan tehniski, gan vizuāli. Ēkas būvniecību plāno pabeigt 2026. gada rudenī, pēc tam notiks aprīkojuma un ekspozīciju uzstādīšana, un plānots, ka Dabas vēstures muzejs durvis apmeklētājiem vērs 2027. gadā.
Pirmā stāva līmenī visas kompleksa ēkas plānots apvienot ar Igaunijas Dabas vēstures muzeja pastāvīgo ekspozīciju. Doka ēkas pirmais stāvs būs atvērts apmeklētājiem un kalpos kā iekļaujošs un atbalstošs centrs kopienai, un ap ēkām tiks izveidotas daudzveidīgas mācību zonas, radot saikni starp dabu un pilsētvidi. Pagalmā ir paredzētas arī brīvdabas darba vietas ar uzlādes rozetēm un Wi-Fi savienojumu, viedās velosipēdu novietnes, nojumes ar uzlādes punktiem elektriskajiem velosipēdiem un skrejriteņiem.
Lielākais Dabas mājas lietotājs būs Igaunijas Dabas vēstures muzejs, un jaunais komplekss nodrošinās muzejam mūsdienīgus apstākļus, paplašinot apmeklētāju pieredzi un atbalstot dabas un vides izglītības attīstību. Papildus valsts iestādēm paredzams, ka par īrniekiem kļūs arī privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Ēkā varēs rīkot arī izstādes un pasākumus.
Lai arī projekta mērogs ir krietni lielāks nekā iepriekš realizētie koka konstrukciju projekti, ir aprēķināts, ka Igaunijas mežos pietiek ar 5 minūtēm, lai ataudzētu koksni, kas izmantota šīs ēkas celtniecībā. Koka ēku kompleksa kalpošanas laikā tajā tiks glabātas vairāk nekā 3900 tonnas no atmosfēras absorbētas CO₂, kas ir divreiz vairāk nekā līdzīga izmēra betona ēkā.
Aprēķināts arī, ka jaunās ēkas sver septiņas reizes mazāk nekā tāda paša izmēra betona ēkas. Ņemot vērā svara samazinājumu, ēka celta uz vieglākiem pamatiem un tādējādi ir ar zemākām emisijām. To var uzskatīt arī par pilsētas dekarbonizācijas laboratoriju, kas būs kā piemērs arvien ilgtspējīgākām ēkām Tallinā, kas atspoguļos Eiropas zaļā kursa un jaunās Ēku energoefektivitātes direktīvas (EPBD) būtību: samazināt sabiedrisko ēku ietekmi uz vidi, paātrināt būvniecības termiņus un nodrošināt komfortu un drošību.
Tas ir projekts, kuram igauņu uzņēmums Arcwood saražoja, piegādāja un uzstādīja 4300 kubikmetru CLT paneļu un 980 kubikmetrus līmētā koka (tai skaitā izliektās līmsijas utt.), tostarp 17metru garās un 4,76 metrus augstās līmētā koka arkas, kas noslēdz ēkas piestātnes mājas jūras puses galu un veido tās arhitektonisko tēlu. Arkas tika izgatavotas Arcwood ražotnē, nogādātas objektā vienā gabalā un uzstādītas paredzētajā vietā, komentē Arcwood pārstāve Zane Kristkalne. Kopumā materiāli tika piegādāti ar 118 automašīnām. Laikietilpīgs bijis arī inženiertehniskās daļas darbs, kas aizņēma 1,7 reizes vairāk laika, nekā sākotnēji bija plānots.
Būvē izmantoti 8000 kvadrātmetru saliekamo fasāžu un jumtu no EstNor, bet nozīmīgākā un mēroga ziņā pamatīgākā projekta koka konstrukcija ir ātrijs, kas ir 58 metrus garš un 16 metrus plats.
Dabas mājas projekta risinājuma unikalitāte nebeidzas ar materiālu izvēli. Mērķis bija izveidot demontējamu, pārizmantojamu ēku, kas atbilst aprites ekonomikas, demontāžas projektēšanas un ražošanas principiem. Tieši rūpnieciskā ražošana un digitālā plānošana (BIM un digitālais dvīnis) ļāva saīsināt darbu laika grafiku un samazināt atkritumu apjomu, uzlabot būvlaukuma darbu kvalitāti un samazināt resursu nepieciešamību.
Pateicoties energoefektivitātei un racionālai telpu plānošanai, paredzams samazināt publiskās administratīvās izmaksas par 500 000 līdz 700 000 eiro gadā atbilstoši zaļā kursa prasībām.
Būvniecība no koka nenozīmē kompromisus attiecībā uz konstrukciju izturību un ugunsdrošību pat augstās un lielās ēkās. To apliecina Dabas mājas atsegto koka konstrukciju karbonizācijas ātruma aprēķins, kura rezultātā izvēlētas pietiekamu dimensiju konstrukcijas; iekšējā nodalījumu veidošana, izmantojot sertificētus hermētiķus; un integrēta ventilācijas un dūmu nosūkšanas sistēma. Šie izvēlētie risinājumi ļauj ēkai ievērot Eiropas regulējumā noteiktos minimālos ugunsizturības laikus, vienlaikus samazinot nepieciešamību pēc papildu ugunsdrošiem pārklājumiem uz atklātām koka virsmām. Parastās sprinkleru sistēmas vietā ir plānota ūdens miglas dzēšanas sistēma. Ūdens miglas sistēmas priekšrocība ir daudz mazāki ūdens pilieni, kuriem ir lielāka dzesēšanas iedarbība, un daudz mazāki ūdens bojājumi, kad sistēma tiek aktivizēta.
Dabas mājas projektā ir rūpīgi domāts arī par ūdeni un gaisu. Lietus ūdens atkārtoti tiks izmantots augu apūdeņošanai. Tiek ieviesta centralizētās dzesēšanas sistēma, kas Igaunijā, īpaši Tallinā, vēl nav plaši izmantota. Jaunajā ēku kompleksā ir rūpīgi domāts arī par dzīvniekiem. Sadarbojoties ainavu arhitektiem, putnu ekologiem un sikspārņu speciālistiem, plānots izveidot integrētas dzīvotnes dažādiem pilsētas dzīvniekiem (kukaiņiem, putniem, sikspārņu kolonijai utt.). Radot iespējas tām sugām, kas dabā, iespējams, nesatiktos, sadzīvot līdzās, paplašināta eksperimentālo kopienu ideja ainavu arhitektūrā no augsnes un augiem līdz pat savvaļas dzīvniekiem plašākā nozīmē. Putnu drošībai lielās stikla fasādes ir laminētas ar plēvi, kas ir redzama putniem, bet nav redzama cilvēka acij. Atstatums starp pusatvērto dubulto fasādi apakšā un augšpusē ir noslēgts ar putnu sietu, lai putni nenokļūtu aiz stikla.
Projekta pasūtītājs ir Igaunijas Klimata ministrija, tās pabeigšanu nodrošina Valsts īpašuma aģentūra. Kompleksa būvniecību veic uzņēmums Nordecon, bet būvuzraudzību – Infragate Eesti. Dabas māja ir investīcija nākotnē, kas izmaksājusi gandrīz 55,4 miljonus eiro, reklamējot Igaunijas dabas bagātības un dārgumus. Tā nav tikai ēka, bet gan jauns standarts publiskās telpas veidošanai un sabiedrības vides apziņas veicināšanai Eiropā, ilgtspējības etalons – šādi un līdzīgi apzīmējumi tiek veltīti lielākajai koka konstrukciju publiskajai ēkai Igaunijā.
.