Uzzinājusi, ka televīzijas raidījumā Krustpunktā būs saruna par mežu apsaimniekošanu, nolemju pārraidi noskatīties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka par šo tēmu izteikties uzaicināta cienījama universitātes profesore, juriste.
Man vienmēr šķitis, ka juristi spēj emocijas likt pie malas un savu viedokli balstīt faktos un reālos pamatojumos. Taču šoreiz dzirdētais pārsteidza. Plaši tika iztirzāts tik aktuālais jautājums par koku ciršanas vecuma samazināšanu. Klausījos un domāju – meža nozarē darbojos jau 27 gadus, taču, tā kā neesmu studējusi mežsaimniecību un kokapstrādi, joprojām daudzos jautājumos padomus un skaidrojumus prasu nozares speciālistiem un uz viņu zināšanām balstos. Šeit cilvēks, kurš ir lietpratējs juridiskajās zinātnēs, ar platu vēzienu slaucīja projām visas mežsaimnieku, kokrūpnieku un zinātnieku uzkrātās zināšanas un pieredzi, cenšoties pārliecināt skatītājus, kādu postu dabai un mežiem cenšas nodarīt šie «naudas kārie» nelieši. Vienīgie pareizie, kas domā par mūsu nākotni, ir «dabas sargātāji». Tie esot izpētījuši, kādus zaudējumus Latvijai radīs šie iecerētie likuma grozījumi. Neviena pētnieka uzvārda, nevienas atsauces uz konkrētiem zinātniskiem pētījumiem un starptautiski akceptētiem faktiem. Žēl veltīgi izšķiestā ētera laika tukšā un diletantiskā spriedelēšanā par tēmu, kur jaušami cilvēkam nav izpratnes un zināšanu. Diemžēl šādi viedokļu paudēji Latvijā saradušies vairumā. Viņi ir skaļi, agresīvi, un kurš gan iebildīs pret to, ka daba ir jāsaudzē un jāsaglabā nākamajām paaudzēm.
Meža nozares cilvēki neklaigā un skaļi nelielās ar savu dabas mīlestību, taču, tieši pateicoties viņu rūpīgajam un zinātniski pamatotajam darbam mežu apsaimniekošanā gadu desmitos, esam spējuši saglabāt joprojām skaistos un koptos Latvijas mežus. Labi, ka pēdējā laikā arī meža nozares balss kļuvusi sadzirdamāka. Cilvēkiem ir iespēja vairāk uzzināt par mežu audzēšanu, kopšanu, mežizstrādi un pārstrādi. Daudz pārliecinošāk ir pašu acīm ieraudzīt apses koku, kuram jau 40 gados iemetusies trupe un kurš vairs nav izmantojams pārstrādei, aizbraukt uz Gaujas Nacionālo parku un redzēt, kā tur pārprastās dabas aizsardzības aizsegā kukaiņu saēstas aiziet bojā skaistās priežu un egļu audzes, radot gan ekonomiskus, gan arī dabas zaudējumus.
Beidzot jāsāk ieklausīties arī meža īpašnieku balsīs, kas neiebilst pret saprātīgu dabas liegumu ierīkošanu īpašumā, taču ne bez atbilstošām kompensācijām par radītajiem zaudējumiem meža saimniekam.
Visbeidzot, par naudu. Pirms kāda laika klīda pastāsts, ka nauda nāk no tumbočkas, latviski varētu teikt – no lādītes. Taču tā lādītē kādam tomēr būtu jāieliek. Meža nozare mūsu tautsaimniecībai ir reāls naudas pelnītājs, un, starp citu, no tās nopelnītā tiek baroti arī visi dabas sargātāji, no kuriem finansiāla labuma nav. Pērn vien meža nozares devums valsts makā bijis 537 miljoni eiro. Tas nav maz, ņemot vērā, ka mums visās jomās akūti trūkst finanšu.
Prieks, ka meža nozares lomu valsts attīstībā un pastāvēšanā saprot zemkopības ministrs un drosmīgi par to iestājas. Armands Krauze uzsver, ka šāda politika apdraud Latvijas mežu nākotni un līdz ar to arī cilvēku labklājību.
Vislabāk par meža nozari vēsta tās paveiktie darbi. Jau kuro gadu lepojamies ar veiksmīgiem būvniecības projektiem, kuros izmantots Latvijas koks. Īpaši daudz šādu būvju ir AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas Finieris. 2025. gada 10. septembrī tika paziņoti skates Gada labākā būve Latvijā 2024 laureāti un AS Latvijas Finieris ražotne Kuldīgas fabrika ieguva pirmo vietu nominācijā Publiska jaunbūve. Ražošanas ēka.
Žurnāla Baltijas Koks oktobra numurā daudz šādu stāstu gan par labiem darbiem, gan veiksmīgiem cilvēkiem, kas uz saviem pleciem iznes arī dažādus grūtumus un valsts radītas netaisnības.
Atcerējos kādu interviju ar meža īpašnieku, kuram ilgus gadus nepamatoti netiek noņemts liegums. Žurnālists viņam vaicā: «Vai jūs to melno stārķi un viņa ligzdu pats esat redzējis?» Uz ko viņš atbild: «Neesmu gan, jo neviens nekad to nav varējis parādīt.»
Lai priecīgs rudens pirmais mēnesis!
Dzidra Smiltēna