Visa pasaule vārās kā elles ķēķis. Vienā katlā Amerika ar savu vēlēšanu trakumu. Otrā Krievija ar prātu zaudējušu pašiedomātu caru, kuram citu ciešanas un sāpes nav saprotamas. Trešajā plosās Izraēla, Palestīna, Libāna. Ceturtajā Ziemeļkorejas zaldāti māca krievus ēst suņa gaļas konservus. Tam visam trakumam pa vidu Eiropa – mierīga, joprojām ietiepīga, ar iedomu par savu zaļo kursu un fantāzijām par kārtējiem ierobežojumiem un aizliegumiem, kas sarežģītu cilvēku dzīvi un valstis novestu nabadzībā. Eiropa uzvedas tā, it kā līdzās Ukrainā nebūtu kara ar Krieviju, netiktu izpostīti ne tikai cilvēku mitekļi, bet arī tūkstošiem mežu. Laikam jau nesaprot, ka visa tā pasaules šmuce aiziet gaisā un šajā brīdī tāds zaļais kurss, ko mēģina uzspiest tieši zaļām un dabu saudzējošām valstīm, ir pilnīgs absurds. Tāpat kā tas, ka Latvija kā tāda liela bagātniece, dzīvodama no Eiropas pabalstiem un aizdevumiem, šķaida miljardus pa labi un pa kreisi. RB Rail un airBaltic, lai arī Latvijas vēsturē lielākie projekti, taču bijušie premjeri un visi citi iesaistītie izmeklēšanas komisijā rausta plecus: mēs neko nezinājām. Ak, kāds brīnums – miljardi izpļekarēti!
Uz visa šī fona patiešām jābrīnās, kā mūsu mežiniekiem un kokrūpniekiem vēl pietiek spēka cīnīties par savām tiesībām un aicināt uz saprātīgu rīcību. Meža nozares organizācijām atkal jāraksta petīcijas, paužot viedokli par koku ciršanu meža zemēs kārtējā grozījumu projektā un uzrādot, «ka daži no publiskajā telpā izteiktajiem apgalvojumiem var radīt priekšstatu, ka mežu īpašnieki ir noziedznieki, kuru vienīgais mērķis ir peļņas nolūkos iznīcināt savu īpašumu – pašu rokām un līdzekļiem gadiem koptu». Un tā, protams, nav taisnība.
Nu jau pagājis krietns laiks, kopš Valsts meža dienestā notikusi optimizācija un desmit virsmežniecību vietā vairs ir tikai piecas. Vai iestājies miers un stabilitāte? Ko par to domā virsmežziņi? Kāda šobrīd ir viņu ikdiena?
Valsts meža dienests kādu laiku strādāja bez ģenerāldirektora. Tad amatā iecēla Arvīdu Ozolu. Pieredzējušu un zinošu cilvēku, ar plašu redzējumu meža politikā. Tagad Ozols no Valsts meža dienesta aiziet, jo likums paredz, ka, pienākot pensijas gadiem, jāiet pelnītā atpūtā. Vai tas nerada atkal satraukumu dienesta darbiniekos? Laikam ne, jo viņa vietā atnācis Arvis Purs, kas Valsts meža dienestā jau strādājis. Tikai citā amatā.
LVMI Silava vadošais pētnieks Āris Jansons žurnālā stāsta par konferenci, kuru organizējuši sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju. Sarunās par senajiem mežiem secināts, ka tie katrā valstī jāskata individuāli un Eiropas Komisijai jāsaprot, ka arī bioloģiskās daudzveidības risinājumi Grieķijā un Latvijā jārisina atšķirīgi.
Prieks, ka visā pasaulē aizvien vairāk koksni izmanto būvniecībā. Ne tikai individuālo ēku, bet arī rūpniecisko celtņu segmentā. Labs piemērs ir mūsu pašu AS Latvijas Finieris, kas jau 2007. gadā, būvējot rūpnīcu Verems, Latgalē izmantoja masīvkoka konstrukcijas. Tagad AS Latvijas Finieris jau tapušas un top vairākas citas būves, kur atkal tiek izmantotas masīvkoka konstrukcijas. Tieši šis ir pareizais veids, kā mazināt CO2 pēdu. Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laikā pirmo reizi tika pasniegta īpaša balva – AS Latvijas Finieris cildinājums.
Tieši tagad, kad pasaule vārās dažādos elles katlos, ir svarīgi, lai Latvijas meža nozare nezaudētu vienotības garu un būtu pietiekami stipra, lai nosargātu tās morālās vērtības, kas nākušas no mūsu senčiem cauri gadu simtiem.
Dzidra Smiltēna